1.Nīderlandes iedzīvotāju skaits kopš 1960. gada (tolaik bija 11417000 iedzīvotāju) līdz 2003. gadam (16150511 iedzīvotāju) palielinājas par 4733511 cilvēku. Iedzīvotāju ikgadējo palielināšanos var izskaidrot ar valsts pakāpenisko attīstību. Projekcijā Nīderlandē iedzīvotāju skaits palielināsies. Sk. 1. att. un 1. tab.
2.Nīderlandes dzimumstruktūrā pārsvarā ir vīrieši. Vīrieši ir par 161506 cilvēku vairāk nekā sieviešu. Sk. 2. att. un 2. tab.
3.Nīderlandes reliģija ir samērā daudzveidīga. Pārsvarā ir neticīgo (40%), tad seko katoļi (31%), protestanti (21%), musulmaņu un citu reliģiju pārstavju ir maz Nīderlandē (8%). Sk. 3. att. un 3. tab.
4.Nīderlandē etniskajā sastāvā pārsvars ir Nīderlandiešiem (83%). Mazāko tautu tādu kā turki, indonēzieši, marokani, antīlieši un surināmieši Nīderlandē ir tikai 9%, bet pārējo cilvēku ir 8%, kas gandrīz sastāda mazāko tautu skaitu. Sk. 4. att. un 4. tab.
5.Nīderlandē visvairāk ir iedzīvotāju. Kuru vecums ir no 15 – 64 gadiem, bet vismazāk ir 65 un vecāku iedzīvotāju skaits. Tas varētu būt izskaidrojāms ar mirstību (veciem cilvēkiem), toties iedzīvotāji no 15-64 gadiem spēj sevi uzturēt un ir vēl jauni. Sk. 5. att un 5. tab.
6.Nīderlandes iedzīvotāju mehāniskajā kustībā tika ttēloti imigrācijas un emigrācijas dati. No 2003. augusta līdz 2004. gada martam Nīderlandē imigrācija bila lielāka par emigrāciju. Tas ir saistīts ar valsts attīstības līmeni un apmaiņas programmu (universitātēs). Mūsdienās tur ļoti daudz studentu vēlās studēt. Sk. 6. att. un 6. tab.
7.Nīderlandes dabiskajā kustībā tika attēloti miršanas un dzimšanas dati. Nīderlandē dzimšanas skaits pārsniedz miršanu, no tā seko iedzīvotāju skaita pieaugšana. Sk. 7. att. un 7. tab.…
