Lai gan Romas vēsture no visām seno civilizāciju vēsturēm mums zināms vispilnīgāk, jautajums par Romas izcelšanos un pašiem sākumiem ir viens no mīklainakajiem vēstures jautājumiem. Tas skaidrojams ar to, ka mūsdienu pētnieku rīcībā nav romiešu autoru darbu, kas būtu senāki par 1. gadsimtu pr. Kr., turklāt šajā gadsimtā sarakstītajos vēsturnieku Tita Līvija un dzejnieka Pūblija Verglija darbos faktiski ir tikai pārstāstītas senas un radītas jaunas leģendas. Pēc daudzu vēsturnieku domām, romiešu autori nav tiekušies pēc vēsturiskās patiesības, bet centušies ar leģendu palīdzību slavināt Romas lielvalsti, pierādīt tās „likumīgās” tiesības uz pasaules kundzību. Šo apstākļu dēļ līdz pat 20. gadsimtam vēsturnieki uzskatīja, ka mēģinājumi izpētīt Romas izcelsmes jautājumu jau sākotnēji ir lemti neveiksmei. Taču arheoloģijas, antropoloģijas, salīdzinošās valodniecības un citu zinātņu attīstības rezultātā šodienas pētnirkiem paveras iespējas gūt plašāku informāciju par Romas dzimšanu.
Arheologi konstatējuši, ka Palatīna kalnā jau 10.-9. gadsimtā pr. Kr. pastāvējušas apmetnes, kuras dibinājušas latīņu ciltis. Latīņi, tāpat kā viņiem radniecīgie sabīņi un itāliki, bija indoeiropiešu ciltis, kas 2. gadu tūkstoša beigās pr. Kr. no ziemeļiem ienāca Apenīnu pussalā, asimilējot vietējās seneiropiešu ciltis. Ap 9. gadsimtu pr. Kr. Apenīnu pussalā ieradās un ziemeļos no vēlākās Romas pilsētas vietas apmetās uz dzīvi viena no mīklainākajām tautām cilvēces vēsturē – etruski. Ierodoties Apenīnos viņi jau pazina dzīvi pilsētās, monarhistisku valsts pārvaldi, irigācijas sistēmu būvi, viņiem bija augsti attīstītamedicīna, metalurģija, kuģniecība, arhitektūra, ceļu būve un citi tālaika Eiropā vēl nepieredzēti civilizācijas sasniegumi. Sievietes etrusku sabiedrībā baudīja citur senajā pasaulē neiedomājamu brīvibu. Viņu kultūrā vēlāk konstatējama arī spēcīga griķu ietekme, no grieķiem viņi pārņēma arī alfabētu. Diemžēl vēsturniekiem līdz pat šai dienai nav izdevies noteikt, no kurienes etruski ieradušies Itālijā.…
