Finansēm ir vēsturisks raksturs. Tās radās preču naudas attiecību apstākļos, kuras ietekmē valsts funkciju un vajadzību attīstību.
Mūsdienu valstī jēdziens finanses iekļauj no vienas puses valsts finanses, bet no otras – privātuzņēmēju un korporāciju finanses.
Valsts finanses rada īpašu sfēru ekonomiskajās (naudas) attiecībās, kuras ir saistītas ar valsts nacionālo ienākumu pārdalīšanu, kā arī sadala daļu kopējā sabiedrības produkta.
Uzņēmumu darbība veidojas pamatojoties uz individuālā kapitāla riņķojuma, kura fondiem ir savrups, decentralizēts raksturs. Tajā pašā laikā valstij ir netiešas attiecības ar privātuzņēmēju finansēm. Tas izpaužas kā maksājumu iekasēšana valsts budžetā, veidojot amortizācijas fondu, reglamentējot kredīta attiecības, izsniedzot valsts subsīdijas. Līdzekļu piesaistīšana caur finansu sistēmu ir svarīgākais uzdevums, noteicošais valsts darbībā.
Ar budžeta ienākuma un izdevuma mehānismu valsts ietekmē sabiedrisko atražošanu, lai stimulētu saimniekošanas izaugsmi, nodarbinātību, nepieciešamā patēriņa un realizācijas līmeņa uzturēšanu.
Vispārējā veidā finanses ir ekonomisko attiecību sistēma, kura ir saistīta ar naudas līdzekļu veidošanu, pārdalīšanu un izmantošanu to riņķojuma procesā. Finansu sistēma jebkurā valstī iedalās trīs galvenajās sfērās:
1. Valsts finanses, kurus veido valsts un reģionālā (vietējā) budžeta sistēma, ārpusbudžeta un citi speciālie fondi. Valsts finansu galvenais mērķis ir centralizēto finansu resursu veidošana un to sadale atsevišķu sabiedrisko vajadzību finansēšanai.
2. Uzņēmumu finanses, kuru sveido juridisko personu – korporāciju un firmu finanses.…
