1.Nora Ikstena ir slavena mūsdienu noveliste, dzimusi 1969. gada 15. oktobrī, studējusi Latvijas Universitātes psiholoģijas fakultātē. 1993. gadā pirmoreiz publicējusies. No 1993. līdz 1998. gadam bijusi redaktore literatūras mēnešrakstam „Karogs”. Latvijas grāmattirgotāju un grāmatizdevēju asociācijas gada balvas ieguvēja literatūrā 1998. gadā. No 1995.- 1997. gadam Nora Ikstena strādājusi kā viesu redaktore speciālam izdevumu apskatam laikabiedru daiļliteratūrā (Ilinoisā, ASV), veltītam Latvijai. Viņas stāsti ir bijuši publicēti somu, vācu, krievu, slovēņu, franču, zviedru un angļu valodās. 2001. gadā nominēta literārās padomes apbalvojumam. Pašreiz ir slejas autore laikrakstam „Diena”. N. Ikstenas pūrā ir divi romāni ”Dzīves svinēšana” , Rīga, Atēna, 1998, „Jaunavas mācība” , Rīga, Atēna, 2001. Divi stāstu krājumi „Nieki un izpriecas”, Rīga, Karogs, 1995, „Maldīgas romances” , Rīga, Jāņa sēta, 1997. Atmiņu romānus
”Pārnākšana”: Grāmata par Annu Rūmani Ķeniņu, Rīga, Garā Pupa, 1993.
”Brīnumainā kārtā”, Rīga, Nordik, 1999.”Vija Vētra”: Deja un dvēsele , Riga, Atēna, 2001. kā arī ļoti daudz tulkojumu.
2.Darbības vieta un laiks.
Grāmatā darbība risinās dažādos laikos un dažādās vietās. Rakstniece tās ļoti veiksmīgi savij kopā, veidojot vienu laiku, vienu rudeni vienā vietā- cilvēka prātā un dvēselē. Sākotnējā, kā arī pēdējā telpa, kur norisinās darbība ir dzelzceļš, dzelzceļa namiņš- dīvaina uz pāļiem celta ēciņa. „It kā sen sen te būtu bijis purvs, it kā mežonīgi ūdeņi te būtu drāzušies pāri.” Tālākā darbība risinās ceļā, kurā iet bārene Asnāte meklējot mācību, meklējot jēgu. Tas pats ceļš, kurā bija gājusi viņas māte un Vecmamma. Liela nozīme ir hipodroma tribīnēm, kur Asnāte vairs neatgriezīsies, tās tika nodedzinātas, tik nodedzināts „Asnātes templis, bunkurs, viņas pils, štābs, pagrīde, iedoma, baznīca, slēptuve…”, tā līdz ar uguni tika saplosīta daļa no meitenes pasaules. Astrīdas darbavieta anatomikums. Bāla drūma vieta, kur dzīvajiem nebūtu vietas. Vēl Nora Ikstena atklāj Ārijas mājas, bagātā vīra mājas, kurās nav laimes un mīlestības, tikai neapmierinātība, ciešanas, dvēseļu nāves priekšnams. „Neapkurināta lauku slimnīca”, kur Astrīda bija spēcīga jauna, zinoša ārste ar citu cilvēku nebeidzamām problēmām, nāvi, prieku. Slimnīca ir tā vieta, kur tiek meklētas un pazudinātas dvēseles. Slimnīcas pagalms, mežrozīšu smarža, lapu smarža, tā vieta, kur vardarbīgi tika ieņemta Asnāte- astotā dvēsele zem sirds, taču vienīgā, kas piedzima, kā cilvēks.
3.Tēma
Noras Ikstenas Romānā „Jaunavas mācība” stāstīts par dzīvi, likteni, nelaimēm, dvēselēm, sāpēm. Nora Ikstena patiesi un tieši atklāj triju vienas dzimtas sieviešu dramatiskos likteņus. Neslēpjot pat visintīmākos sīkumus, parādot visu tādu, kāds tas ir, varbūt tieši tāpēc šis darbs ir tik vērtīgs.
…
