Tiesu prakse
Saskaņā ar Civillikuma 1488.pantu, ja līgumiskās attiecības tiek abpusēji pildītas, tad tam ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja līgums būtu uzrakstīts. Īres līguma attiecības turpinās pēc mutiskas vienošanās arī pēc līguma termiņa izbeigšanās (AT Senāts lietā Nr.SKC-155/2005).
Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka “apstāklim, ka prasītājs, atsakot īres līguma pagarināšanu turpinājis pieņemt īres maksu, nav izšķiroša nozīmes, jo, kā pareizi atzinusi tiesa, svešas lietas bezmaksas lietošanu likums neparedz.” (AT Senāts 2004.gada 6.oktobra spriedums civillietā Nr.SKC-506.).
Strīdus gadījumā par īres līguma termiņa pagarināšanu, tiesa šādos gadījumos nosaka jaunu termiņu, bet tas nepiešķir tiesai tiesības mainīt terminēta īres līguma nosacījumu uz beztermiņa līgumu (AT Senāts lietā Nr.SKC-259/2005).
Civillikuma panti
Civillikuma 1584.pants, nosaka, ka šaubu gadījumā par katru termiņu pieņemams, ka tas noteikts drīzāk par labu saistītajam, nekā tiesīgajam.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1588.pants nosaka, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda.
Saskaņā ar Civillikuma 1660.pantu, kreditors uzskatāms par vainīgu nokavējumā, ja viņš nav ieradies saistības izpildīšanai noliktā vietā tajā laikā, kad parādnieks tur atradies nav bijis gatavs izpildīt savu saistību. Kreditors uzskatāms par vainīgu nokavējumā, kad viņš izvairās dot aprēķinu, ko parādnieks prasa samaksas nolūkā, ja tāds nepieciešams pilnīgai prasījuma samaksai.…
