8. Apelācijas instances tiesas spriedums,
Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā.
Apelācijas instances tiesa spriedumu taisa un sastāda šā likuma 189. — 198.pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā norādītās īpatnības.
Sprieduma ievaddaļā papildus šā likuma 193.panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa norāda apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.
Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa iekļauj īsu pirmās instances tiesas sprieduma motīvu un rezolutīvās daļas izklāstījumu, kā arī īsu apelācijas (pretapelācijas) sūdzības un iebildumu saturu.
Sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
9. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu.
Pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.3 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.
Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.
Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.3 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.
…
"Par Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā (Notariāta likums)". Svarīgākās pamattēzes .Civilprocesa likums 10 svarīgākās pamattēzes. 1. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus. Lai kļūtu par notāru, jāizpilda šādi nosacījumi (pēc Notariāta likuma 9.p.): 1. Vispirms jāiegūst augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija (minimāli 5 studiju gadu laikā). Tātad vispirms vajadzētu izvēlēties studēt tiesību zinātņu studiju programmā bakalaura līmenī un tad profesionālajā tiesību zinātņu programmā maģistra līmenī, kur iegūst jurista grādu . Jurista kvalifikāciju iegūst, nokārtojot jurista kvalifikācijas eksāmenu. 2. Jāiegūst viena no šādām darba pieredzēm: vismaz divi gadi zvērināta notāra palīga amatā; vismaz trīs gadi tiesneša amatā; vismaz pieci gadi zvērināta advokāta amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā, tiesneša palīga amatā, zvērināta advokāta palīga amatā vai pagasttiesas/bāriņtiesas priekšsēdētāja vai locekļa amatā, kuru pienākumi pielīdzināmi notariālo darbību izpildei; vai vismaz septiņi gadi citā juridiskās specialitātes amatā; 3. Sekmīgi jānokārto notāra profesijas kvalifikācijas eksāmens.
- Civilprocesa tiesības
- Notariāta likums. Civilprocesa likums
- Notariāta tiesības
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Jautājumi civiltiesībās un civilprocesā
Конспект для университета18
-
Likuma "Preču un pakalpojumu loteriju likums" analīze
Конспект для университета3
-
Notariāta tiesības
Конспект для университета8
-
Civilprocesa tiesības
Конспект для университета4
-
Civilprocesa tiesības
Конспект для университета18