Sākotnēji vēsturiski notārs tika pielietots Senajā Romā, nevis attiecībā uz notāriem, bet uz tiem, ko tolaik sauca par vergturus, bagātos zemes īpašniekus, rakstvežus, lietvežus. Tā sauca izglītotos vergus, kurus izmantoja, lai nokārtotu savu lietvedību, tie vairāk pildīja grāmatveža funkcijas. Vēlāk tos sāka saukt par notāriem. Lai noskaidrotu notariāta būtību ir jāatgriežas pie notariāta uzdevumiem un funkcijām.
Notariāta uzdevumi:
1.Bezstrīdus civilo tiesību aizsardzība.
Notariāts ir bezstrīdus jurisdikcijas iestāde, zvērināti notāri pieder pie tiesu varas, strādā apgabaltiesu pārraudzībā. Tiesa iestādes izskata civiltiesiskos strīdus, bet notariāts ir pretēja iestāde. Ja pie notāra sāk strīdēties, viņš šo jautājumu nerisinās.
Vekseļa forma arī var ietvert darījumus, bet vekselis ir neapstrīdams to tiesību dokuments, kuru nevar apstrīdēt. Ar vekseli ir jāiet pie notāra un tas taisīs vekseļa protesta apliecinājumu, ka vekselis nav apmaksāts. Notārs vekseli ir pārvērtis par bezstrīdus. Uz noprotestētā vekseļa lēmuma pamata, tiesnesis taisa lēmumu bezstrīdus kārtā. Šajā gadījumā nevajag citus dokumentus un tiesnesis uzreiz var taisīt spriedumu, un dot izpildei.
Bezstrīdus dokuments ir jebkurš aizdevuma līgums, kas slēgts pie notāra. Tas ir terminēts līgums, ar kuru var iet pie tiesneša, kurš taisa lēmumu un uz lēmuma pamata var piedzīt neatmaksāto naudu.
2.Civiltiesisko strīdu un pārkāpumu novēršana.
CL ļoti retos gadījumos prasa notariālo darbību apstiprinājumu. Parasti CL paredz slēgt nemateriālā kārtībā. Notārs visu noformēs likumīgi, skaidri un saprotami, ja formēs mājas kārtībā var rasties daudz neskaidrības, no kurām radīsies strīdi. Tomēr, ja personas izvēlējušās notariāta formu saviem darījumiem, notārs nedrīkst atteikt.
3.Juridiskās palīdzības sniegšana ieinteresētajām personām.
Juridiskas palīdzības sniegšana ir uzlikta advokatūrai. Latvijā nevar būt advokāts un notārs vienā personā, bet Vācijā drīkst. Arī notāram ir tiesības sniegt juridisko palīdzību. …
