Sadzīves jeb komunālie notekūdeņi. Veidojas, cilvēkiem ikdienā dažādos veidos izmantojot dzeramo ūdeni. Tie ir visi tie ūdeņi, kuri, dažādi izmantoti, galu galā nonāk kanalizācijā. Šādos notekūdeņos ir gan izšķīdušas, gan arī neizšķīdušas organiskās vielas un dažādi mikroorganismi. Sadzīves notekūdeņos esošās organiskās vielas, nonākušas upē, veicina ūdens augu attīstību - līdz pat upes pilnīgai aizaugšanai. Ar notekūdeņiem upē nokļuvušie mikroorganismi var izraisīt saslimšanu ar dažādām slimībām – dizentēriju, salmonelozi, botkina slimību (“dzelteno kaiti”) u.c.
Lietus jeb nokrišņu notekūdeņi. Ūdens, iztvaikojot no upēm, ezeriem un jūrām, nonāk atmosfērā. Tur ūdens tvaiki kondensējas un pārvēršas par ūdens pilieniem. Virs apdzīvotajām vietām šie pilieniņi aplīp ar putekļiem, kvēpiem, tie izšķīdina arī dažādas gaisā esošas gāzes, to skaitā arī automašīnu izplūdes gāzes. Sadegot oglēm un benzīnam, kopā ar dūmiem un izplūdes gāzēm atmosfērā nonāk gāze – sēra dioksīds. Līdzīgi gaisā nonāk arī dažādi slāpekļa oksīdi. Atmosfērā ūdens tvaiki kondensējas par ūdens pilieniem. Šajos ūdens pilieniņos izšķīst gāzes, un tādā veidā rodas vāja sērskābe un slāpekļskābe. Tādējādi no gaisa nolīst nevis tīrs ūdens, bet skābe. Skābo lietu iedarbības sekas ir mežu iznīkšana un dzīvības izzušana ūdeņos.
Ražošanas notekūdeņi. Tie ir ļoti daudzveidīgi. Tajos var būt daudz un dažādu ķīmisko vielu. Pēc piesārņojuma daudzuma šos notekūdeņus var iedalīt -
• nosacīti piesārņotie notekūdeņi;
• piesārņotie notekūdeņi;
• ļoti piesārņotie notekūdeņi.
Nosacīti piesārņotie notekūdeņi ir tie ūdeņi, kuri izmantoti dažādu iekārtu dzesēšanai. Šādos notekūdeņos nav piesārņojuma, un pirms novadīšanas upē tiem ir nepieciešama tikai atdzesēšana.
Piesārņotie notekūdeņi satur dažādas ķīmiskas vielas. Tāpēc pirms novadīšanas upēs tie ar dažādām metodēm ir jāattīra.
Ļoti piesārņotie notekūdeņi ir tādi, kurus vairs nav iespējams attīrīt. Šos notekūdeņus sauc par šķidrajiem atkritumiem un tos novieto nepieejamās vietās – poligonos, kur tos uzglabā īpaši ierīkotās tvertnēs.
Lauksaimniecības notekūdeņi ir fermu notekūdeņi un tie ūdeņi, kuri pa notekgrāvjiem no ganībām un aramzemēm nokļūst upēs. Šādi notekūdeņi satur galvenokārt organiskos un minerālos savienojumus. Fosfors un slāpeklis ir minerālmēslu galvenā sastāvdaļa. Minerālmēslus izkaisa uz laukiem un tīrumiem, lai palielinātu ražu.
…
