Ojārs Vācietis raksta ne tikai par iepriekš nosauktajām tēmām, bet arī par daudz ko citu. Dažreiz pietiek izlasīt dzejoļa nosaukumu, lai saprastu par ko ies runa, piemēram, „Rītausma”, „Vidzemes šoseja”, „Bērnība”, „Meitene no manas klases” un daudzi citi. Ojāra Vācieša dzeja ir viegli lasāma. Dzejoļu krājumā „Klavierkoncerts” ir satopami dzejoļi ar divrindu, trīsrindu, biežāk ar četrrindu strofu uzbūvi. Dažos dzejoļos kā „Čaks І” ir dažādu garumu panti. Te ir sastopamas gan divrindes, gan četrrindes, gan piecrindu panti. Daudzi dzejoļi ir veidoti brīvās dzejas formā, piemēram, „Baltā nakts” vai „Ciemos lūgums”. Pārsvarā četrrindu pantos ir vērojamas krusteniskas atskaņas: būrums, sūrums un degt, tek. Retāk ir sastopamas blakus atskaņas: zīds, rīts”. Ir sastopamas epiforas, piemēram, dzejolī „Gaiziņš” pirmajā un pēdējā pantā. Bieži vien dzejoļu pēdējās strofas atklāj visa dzejoļa sižetu vai jēgu.
Ojāra Vācieša „Klavierkoncerts” ir ļoti interesants dzejoļu krājums, jo tajā var lasīt dzeju par visdažādākajām tēmām un dzīves situācijām. Šajā krājumā ir arī daļiņa no O. Vācieša. Viņš it kā runā ar lasītāju, daloties savos pārdzīvojumos, atmiņās un jūtās. Dažos darbos ir tik prasmīgi attēlota apkārtējā aina un situācija, ka, izlasot dzejoli, liekas, esi pabijis tur, tajā laikā un telpā. O. Vācietis ir ļoti prasmīgs autors, un mums ir jālepojas, ka viņš ir Latvietis.
…