IX
Vientulības stunda, Negāciju stunda
Vientulības stundā tiek attēlotas cilvēka skumjas, kas mūsos iezogas ik pa laikam:
‘’Es tikai zināju,
Ka uz darvotā dēļa tai vakarā
Mēs bijām krastā izvilkti
Skumīgi kuģi.’’
(dzejolis ‘’Sentimentāla saruna’’)
Negāciju stundā tiek kritizēts viss, kas autoru neapmierina. Spilgtākais negāciju darbs šajā krājumā ir poēma ‘’Einšteiniāna’’ – tas bija viens no sešdesmito gadu nozīmīgākajiem darbiem, kas, periodikā publicēts jau 1962. gadā, izsauca agresīvus kritikas uzbrukumus un kļuva par vienu no iemesliem, kālab Vācietim uz vairākiem gadiem aizliedza publicēties. Autors ar šo poēmu cenšas uzrunāt visu cilvēci:
‘’Cilvēces saprāt,
Ko jūs tik svarīgu darāt,
Ka jūsu ugunsdzēsēji atbrauc
Stundu pēc ugunsgrēka?’’
Vācietis interpretējis arī Einšteina un augstāk stāvošas personas, kurai ir vara, sarunu, un rezultāts iznācis pavisam drūms:
‘’ Kad sastopas lielais ar sīko,
Kad sastopas atrasts un neatrasts,
Tad vienmēr
Vispirmā vaina:
— Tev ir divas rokas.
Mums ir divas rokas.
Tad kāpēc tu drīksti
Atrast vairāk par mums?
…