SECINĀJUMI
Grieķi sauc dievus par debesu valdniekiem, bet, tā kā debesu valstība šķiet pārāk tāla un abstrakta un nav sevišķi saprotama, viņi liek saviem dieviem mājot Olimpā. Šis kalns kaut arī pats augstākais Grieķijā, kas no visām pusēm ir saudzams, ir visiem pieejams. Tādēļ arī cilvēkiem dievi, var teikt, ir vienmēr pie rokas, bet pašiem dieviem ir ērti un viegli nolaisties zemē, lai vērptu savas intrigas vai iejauktos cilvēku darīšanos.
Ir pavisam 12 Olimpa dievi, katram ir savs pienākums un darbs. Dievi ir nemirstīgi, vareni un var darīt brīnumus. Zevs ir vadonis, kas valda pār zemi un debesīm un balstās uz dievu aristokrātiju. Poseidonam tāpat apkārt ir jūras dievu aristokrātija. Tātad dievu un arī cilvēku sabiedrībā mēs redzam vadoņus, kas valda katrs savā valstībā, Zevs par debesīm un zemi, Poseidons – pār jūru, bet Aīds – pazemes valstībā.
Grieķu reliģijā spilgti izpaužas šķirisks raksturs. Dievi jaucas cilvēku dzīvē patstāvīgi un arī vienmēr. Īstenībā viņi to vien dara, kā noņemas ar ļaudīm, pareizāk sākot, tikai ar hellēņiem. Bet katrs sava specialitātē . Vienīgais izņēmums ir Zevs, kas, sagrābis augstāko varu, paturējis sev pienākumu uzraudzīt dievus un cilvēkus, viņam arī pakļaujas visi pārējie dievi un dēmoni. Grieķu mitoloģijas raksturīga iezīme – visi ir pielikti pie darba.
…