Oļiņiete no romāna "Mērnieku laiki"

Viņa runāja tik ātri un vienā laidā, ka nebija nemaz iespējams citam kaut ko starpā sacīt un pie visa varēja nomanīt, ka viņai bij labu laiku klausītāju trūcis. Nu palika gan vienu brītiņu mierā, bet tad sāka stāstīt atkal no jauna gan par naudu, gan par mantu, ka šo sugai ejot nauda tīri kā pielipusi visur līdz, kurp vien kāds pagriežoties.

Oļiņiete runāja, it kā gribēdama rādīt, ka nav bijusi par velti tur (pie Gaitiņiem) un līdz ar to ir parādījusi ienācējiem lielu godu ar savu noiešanu pie viņiem.…