Semaforus var izmantot arī kāda sinhronizēšanas mehānisma realizēšanai.
Laiksakritīgie procesi ir tādi, kuri eksistē un izpildās vienlaicīgi. Tādi procesi
var darboties pilnīgi neatkarīgi viens no otra. Sinhronizācija ir darbība, kas nodrošina
noteiktu notikumu sakrišanu laikā 2 vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā.
Sinhronizācija ir procesa uzsākšanas momenta piekārtošana kādam noteiktam
notikumam sistēmā.
Sfēras, kur sakarības starp procesiem ir ļoti svarīgi var klasificēt sekojoši:
Savstarpējā izslēgšana- savstarpējās izslēgšanas problēma ir tāda, lai nodrošinātu pieeju koplietojamiem resursiem, tikai vienam procesam dotajā momentā. Sistēmas resursus var klasificēt kā koplietojamos, ja tās vienlaicīgi var izmantot vairāki procesi. Pārējos resursus sauc par resursiem, ko nevar izmantot vienlaicīgi. Ja process griežas pie koplietojamiem resursiem, tad uzskata, ka process atrodas savā kritiskajā apgabalā. Ja procesi sadarbojas izmantojot kopīgus manīgos un viens no procesiem atrodas savā kritiskajā apgabalā, tad pārējiem procesiem tiek izslēgta iespēja iziet savos kritiskajos apgabalos.
Sinhronizācija- darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā. Sinhronizācija ir viena no izpildīšanas ātruma operācijām, nav pareģojama salīdzinoši ar cita procesora ātrumu, jo tas ir atkarīgs no pārtraukuma frekvences un no tā cik bieži un uz cik ilgu laiku katrs no procesiem aizņem procesoru. Var teikt, ka procesi izpildās asinhroni viens pret otru. Lai sasniegu veiksmīgu procesu sadarbību var uzrādīt svarīgus punktus, kuros procesiem jāsinhronizē savas darbības. Ir tādi punkti, kuros process nevar uzsākt savu darbību, kamēr cits process beigs savu darbību. OS ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu tāda veida sinhronizēšanas mehānismu.…
