Ievads
Skripti ir komandu saraksts, kas ļauj piekļūt sistēmas elementiem un darboties ar tiem. Tie ir augta līmeņa programmēšanas valodā uzrakstītas programmas, skripti nenodarbojas ar datora resursiem, bet ar OS veidotu struktūru, un parasti specializējas kādu konkrētu uzdevumu tipu risināšanā. No tradicionālās valodās uzrakstītam programmām skriptus atšķir tas, ka tie netiek kompilēti izpildfailā, bet pa rindām, komandu pēc komandas interpretēti izpildes laikā.
Čaulu skripti, pie kurām pieder bash un batch skripti, operē ar pieejamiem datiem izmantojot operētājsistēmas iespējas. Tie pārsvara tiek izmantoti sistēmu administrēšanā, lai automatizētu monotonas darbības, piemēram, failu pārdēvēšanu.
Skripti ir pilnvērtīgi programmēšanas piemēri, jo atbalsta mainīgo, loģisko un cikla konstrukciju, procedūru, komentāru un citu iespēju izmantošanu, kaut gan parasti samērā ierobežoti vai nepilnīgi. Pie tam tos var rakstīt ātrāk nekā programmas, jo tiek izslēgts liels koda verifikācijas un kompilācijas cikls, tomēr tas arī paaugstina kļūdu, reizēm pat fatālu, rašanas iespēju neuzmanības vai kļūdaino komandu dēļ, vai nu 2-4 simbolu garu operatoru ievade, vai komandu neizpratnes dēļ. Vēl viens trūkums ir lēndarbība, kas rodas nepieciešamības palaist jaunu procesu katras komandas izpildei. Tas nav tik pamanāms mazo skriptu izpilde, jo katrai komandai nepieciešamais laiks parasti izradās mazāks, nekā analoģisko uzdevumu veicošas programmas ielādes laiks, ka arī gadījumā ja izdodas konvejerizēt failu apstrādi izmantojot filtrus[2].
Bash čaulas komandu interpretators ir atrodams lielās daļas no UNIX un GNU sistēmu sastāvā un tas nav brīnums, jo savas popularitātes un vēsturiskas attīstības dēļ bash scripti ir plaši izplatīti šajās sistēmas, kurās pilda vairākus uzdevumus, piemēram jau minētus administrēšanas darbības. Kaut gan eksistē bash porti MS-DOS un Windows, tajās pārsvarā izmanto oriģinālus batch skriptus, kas ir pierakstīti komandu failos ar paplašinājumu .bat vai .cmd.
…
