Organizācijas kultūra – tā ir kādā organizācijā valdošo pārliecību, vērtību, sociālo normu un lomu relatīvi noturīgs kopums, kas ir izveidojies, organizācijai attīstoties, palielinot iekšējo integrāciju un ārējo stabilitāti un tā pielāgojoties apkārtējai sociāli ekonomiskajai videi. Šīs pārliecības, vērtības un ārējās adaptācijas jautājumiem, atspoguļojas viņu darbībā un organizācijas iekšējās vides veidošanā. /Ričards Holls/
Organizācijas kultūra ietver dažādas simboliskas darbības un elementus – organizācijas mītus, rituālus, ceremonijas, līderības stilu, cilvēku savstarpējo attiecību raksturu, organizācijas simbolus, arhitektūras un dizaina stilu u.c. /Ričards Holls/
Ričarda Holla izvirzītās galvenās organizācijas kultūras funkcijas:
1.Pielāgošanās ārējai videi – organizācijas misijas un stratēģijas kopējā izpratne, mērķu saskaņošana šīs misijas īstenošanai; mērķu sasniegšanas līdzekļu (organizācijas struktūras, darba dalīšanas, stimulēšanas sistēmas, varas hierarhijas) kopējā izpratne un saskaņotība; vienošanās par mērķu sasniegšanas kritērijiem; vienošanās par pārmaiņām organizācijas stratēģijā, ja izraudzītie mērķi netiek sasniegti.
2.Organizācijas iekšējā integrācija – kopējās valodas un terminu lietošana organizācijā, kritēriju kāda cilvēka pieņemšanai organizācijā un viņa turpmākajai profesionālajai un varas karjerai; uzvedības normas attiecībās ar vadību, kolēģiem, pretējā dzimuma pārstāvjiem u.t.t.; apbalvojumu un sodu sistēma, kad katrs organizācijas loceklis zina, ko viņš var saņemt par savu rīcību; ideoloģija, kopējā vērtību sistēma, kas organizācijā ļauj atšķirt vēlamo no nevēlamā.…
