Pirms padomju okupācijas 1940. gadā psiholoģijas zinātne Latvijā atradās veidošanās stadijā. Tās attīstība notika ciešā saistībā ar pedagoģiju un filozofiju. Liela nozīme bija Tautu Savienības (ANO priekšteces) Jaunatnes pētīšanas institūta atvēršanai Rīgā 1925. gadā. Šajā institūtā tika veikti eksperimentāli pētījumi t.s. aroda psiholoģijas – nozarē, kas aptvēra arodu izvēles, arodapmācības un profesionālās atlases psiholoģiskos pamatus. Sākoties padomju okupācijai, šo organizāciju darbība Latvijā tika pārtraukta.
Psiholoģijas attīstība padomju okupācijas gados Latvijā tāpat kā visā toreizējā PSRS faktiski bija apturēta līdz pat 1956. gadam, kad, sākoties Hruščova “atkušņa“ periodam, lai gan stingri ideoloģizētos rāmjos, tomēr atkal parādījās iespēja šādai attīstībai. Latvijā psihologa profesija tika oficiāli atzīta tikai 70. gadu sākumā, bet par augstskolā apgūstamu specialitāti psiholoģija kļuva tikai 1989. gadā (divdesmit gadus vēlāk nekā Igaunijā, Lietuvā un Krievijā). Šo iemeslu dēļ darba psiholoģijas sfērā pētījumus sākotnēji veica galvenokārt psihofiziologi, mediķi, vēlāk arī sociologi. Tika pētīta darba apstākļu ietekme uz darba efektivitāti, darba operāciju pilnveidošanas iespējas, profesionālās orientācijas problēmas. 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā radās pirmie pētījumi vadības psiholoģijā. Šos pētījumus veica speciālisti ar ekonomisko un tehnisko izglītību, un tolaik tiem bija maza zinātniska un praktiska nozīme.
70. gadu beigās, 80. gadu sākumā kā aktuālākie jautājumi tika izvirzīti t.s. kadru mainības iemeslu pētīšana un rekomendācijas šīs mainības novēršanai, psiholoģiskā klimata vadītāja darba stila pētījumi un rekomendācijas to uzlabošanai.
…
