45. Atoma kodola uzbūve. Nukloni. Kodolspēki. Saites enerģija, kodola masas defekts. Sintēzes reakcijas.
Atoma kodols sastāv no nukloniem - protoniem un neitroniem. Protonam (stabila daliņa) ir pozitīvs lādiņš, kas ir vienāds ar elektrona lādiņu; neitronam (nestabila daliņa) nav lādiņa. Atoma kodola masas skaitlis (elementa relatīva atommasa) A=Z+N, kur Z -kodola lādiņa skaitlis (elementa atomnumurs/protonu skaits kodolā); N-neitronu skaits kodolā.
Nuklonu mijiedarbiba ir atkarīga no kodolspēkiem, kas ir:
Stipras mijiedarbības spēki
Tuvdarbības spēki
Nav atkarīgi no nuklona el. lādiņa
Nav centrāli spēki, jo nedarbojas taisnes, kas savieno divus nuklonus, virzienā.
Kodola saites enerģija – enerģija, kas ir vienāda ar darbu, kas ir jāpadara, lai kodola nuklonus atdalītu cits no cita, nepievadot tiem kinētisko enerģiju.
Veidojoties kodolam, ta masa samazinās (kodola masa ir mazāka nekā kodola nuklonu sumāra masa). To var izskaidrot ar saites enerģijas izstarošanu.
Masas defekts - Δm=W/c2, kur W – enerģija, kas tiek izstarota, veidojoties kodolam.
Sintēzes reakcijas - reakcijas, kurās no vieglo atomu kodoliem veidojas smagāki atomu kodoli. Tās norisinās ļoti augstā temperatūrā.
46. Radiaktivitāte. Alfa, beta, gamma starojums. Radioaktīvās sabrukšanas likums. Pussabrukšanas periods.
Radioaktivitāte – kada elementa nestabilu izotopu pārvēršanās citu elementu izotopos, emitējot daļiņas (=sabrukšana).
Pastāv dabīga (ko var novērot nestabiliem izotopiem dabā) un mākslīga (ko var novērot izotopiem, kas radušies kodolreakciju gadījumā ) radioaktivitāte.
Galvenie radioaktīvie elementi – Po (Polonijs), At (Astats), Rn (Radons), Fr (Francijs), Ra (Rādijs), Ac (Aktīnijs), Th (Torijs), Pa (Protaktīnijs), U (Urāns).
Alfa-starojums – He (hēlija) atomu kodolu plūsma.
…
