1940. gada 16. jūnija rītā Krievijas karaspēks pārgāja Latvijas robežu no Krievijas un Lietuvas puses.
Ap 13:00 Latvijā iebrauca tanku motorizētās vienības. Bija sagaidītāji, kas apsveica karavīrus, bet lielākā daļa uzturējās nelegāli. Izcēlās sadursme starp policiju un sagaidītājiem. 2 cilvēki tika nogalināti, 20 – ievainoti un 3 policisti – sadurti. Vakarā Ulmanis teica radiorunu, paziņoja par valdības krišanu un atkāpšanos.
1940. gada 18. jūnijā Rīgā ieradās Staļina pārstāvis ģenerālis Višinskis. Viņa uzdevums bija kontrolēt 16. jūnija kotas izpildi. Faktiski bija jāizveido jauna valdība un jāpanāk, lai Latvija iestājas PSRS.
1940. gada 20. jūnijā Višinskis lika Ulmanim apstiprināt jauno valdību. Ulmanis palika prezidents, bet valdībā ietilpa pazīstami cilvēki, kuri nebija komunisti:
ministru prezidents un ārlietu ministrs – Augusts Kirhenšteins
iekšlietu ministrs – Vilis Lācis
kara ministrs – ģenerālis Dambītis
sabiedrisko lietu ministrs – Pēteris Blaus
tautas labklājības ministrs – Jūlijs Lācis
iekšlietu ministra biedrs un policijas priekšnieks – Latkovskis (vienīgais komunists)
Armijas virspavēlnieks bija ģenerālis Kļaviņš.
Galvenie cilvēki, kas noteica politiku Latvijā bija:
Višinskis
PSRS vēstnieks Latvijā Derevjanskis
Vēstniecības sekretārs Vetrovs.
1940. gada 21. jūnijā no cietuma atbrīvoja 200 komunistu.
1940. gada 22. jūnijā legalizēja komunistisko partiju un sāka iznākt komunistiskā avīze „Cīņa”. Turpmāk likvidēja aizsargu organizāciju un iecēla jaunus apriņķu vecākos. Sākotnēji jaunā valdība apgalvoja, ka netiks izveidota tāda iekārta kā PSRS, bet tiks atjaunota 1922. gada Satversme.
1940. gada 14. un 15. jūlijā visā Baltijā nozīmēja vēlēšanas. Komunisti izveidoja savu sarakstu „Darba tautas bloks”. Tajā ietilpa bijušais izglītības minstrs Ķēniņš un citi pilsoniskie politiķi (bez sociāldemokrātiem). Viņi mēģināja iesniegt savu sarakstu, to nepieņēma un visus apcietināja. Vēlēšanās piedalījās tikai 1 saraksts. Arī vēlēšanu kampaņas laikā neviens nerunāja par iespējamo Latvijas pievienošanu PSRS. Vēlēšanu iecirkņos atradās varas pārstāvji, čekisti. Pēc oficiālajiem datiem par sarakstu nobalsoja 97,6%.
1940. gada 18. – 20. jūlijā Rīgā tika organizētas demonstrācijas ar lozungiem, kas pieprasīja Latvijas pievienošanu PSRS.…
