PAŠREIZĒJĀS DIAGNOZES ANAMNĒZE
Pacienta diagnoze ir divpadsmitpirkstu zarnas čūla akūtajā fāzē asiņošanas pazīmēm pirms hospitalizācijas periodā. Pacienta zināja, ka viņam ir čūla jau kopš 1996. gada. Tomēr nekādas rīcības no viņa pusēs nesekoja. Pie ģimenes ārsta viņš nebija jau 5 – 6 gadus, FGDS izmeklējumi netika veiktas, dietu neievēroja, ēšanas režīms nekārtīgs, saistība ar darba režīma biežo maiņu, smēķē jau kopš 16 gadu vecumā, katru dienu uzsāc ar stipras kafijas krūzi. Nedēļu pirms čūlas recidīva, pacients izjutis pilnuma sajūtu kuņģi, sliktu dūšu pēc ēšanās. Par iemeslu tam pacients uzskata bagāto Lieldienas mielastu – ceptu cūkgaļu, marinētus gurķus (mīļākais ēdiens), asas piedāvās, kūpētas desiņas, pārliekais daudzums alkoholisku dzērienu. Tomēr pie ārsta uzreiz negriezās jo uzskatīja, ka pāries pats par sevi, turklāt tā nebija pirmā reize. Parasti tādos gadījumos pacients lietoja Ranitidīna tabletes pēc ēšanās, ka arī siltus termoforus epigastrijas rajonā un sāpes pēc laikā norima. Tomēr šajā reizē nekas nelīdzēja, ar katru dienu kļuva vien sliktāk, pacientam sākas vešana, vēmekļu krāsa bija brūngana, pacients neko nevārēja ieēst, zaudēja svaru, naktīs gandrīz nevarēja gulēt, kļuva nervozs, vājš, sāpes vēdera kreisajā paribē kļuva neciešamas. Trešajā dienā pēc izteiktās vemšanās pacients griezās pie ģimenēs ārstā un tika nosūtīts hospitalizācijai Daugavpils Reģionālajā Slimnīcā.
Tātad slimībai ir hronisks raksturs, remisija ilga ap 10 gadiem, uzliesmojums notika pacienta nenopietnas attieksmes dēļ. Pacientam jāpaskaidro slimības rašanas iemeslus, ka arī komplikāciju draudus un situācijas nopietnumu, jāmēģina pārliecināt mainīt ēšanas ieradumus un atmest vai ierobežot smēķēšanu.
…
