Nodarbinātība. Teorētiski tiek izdalītas divas teorijas:1)klasiskā2)Keinsisma.
Klasiskā. Līdz lielajai depresijai 20.gs.20-tie gadi – daudzi ievērojami ekonomisti, kurus uzskata par klasiķiem:1)Kad pilnīga nodarbinātība ir tirgus ekon.norma, tirgus sistēma ir spējīga nodrošināt pilnīgu resursu izmantošanu, tāpēc labākā ekon.politika ir valsts neiejaukšanās politika,2)šie secin.balstās uz Seja (franču ekon.) likumu – pats preču ražošanas process rada ienākumu, kas ir vienāds ar radīto preču vērtību, līdz ar to piedāvājums rada pieprasījumu.3)ekonomikā darbojas specifisks tirgus, kas ir naudas tirgus, kurš garantē ietaupījumu un investīciju vienlīdzību, 4)vispārējo izdevumu jebkura samazināšanās tiks kompensēta ar proporcionālu cenu līmeņa samazināšanos, 5 arī darba algas likmes samazināsies līdz līmenis, lai pieņemtu darbā visus esošos strādniekus. Secinājums: Cenas un darba algas ir elastīgas, tādēļ valstij nekas nav jādara.
Keinsa teorija. Klasiķu tēzēm neatlaidīgi oponēja 1 būtisks faktors: ilgstošs bezdarbs un inflācija. Teorija: 1)nav nekāda mehānisma, kas garantētu pilnīgu nodarbinātību, tā ir vairāk nejauša nekā likumsakarīga, 2)arodbiedrības, monopoli, likumdošana par min.darba algas līmeni uc faktori novērš iespēju samazināt cenas un darba algas.
Mēneša beigās kredītkartes īpašnieks saņem informāciju par mēneša pirkumiem un samaksā attiecīgo rēķinu. Un, ja šis termiņš ir nokavēts, tad kredītkartes īpašnieks saņem kredītu ar relatīvi augstu kredītlikmi (apm.18%). 3) Bagātību uzkrāšanas f-ja. Ja saņemtā nauda par pārdoto preci un pakalpojumiem netiek izmantota jaunam pirkumam tad tā pārtrauc kustību un pārvēršas par dārgumu.…