1. ŠĶĪRĒJTIESAS IZVEIDOŠANA UN DARBĪBA.
Šķīrējtiesas izveidošana. (486) Civiltiesisko strīdus izšķir ne tikai likumā “Par tiesu varu” norādītās valsts tiesu iestādes, bet arī šķīrējtiesas. CPL š/t veltīta sadaļa ir izstrādāta atbilstīgi starptautiskajai praksei, kas samērā pilnīgi ietverta ANO starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) izstrādātajos un Ģenerālās asamblejas 1976.g. 15.12. apstiprinātajos šķīrējtiesas (arbitrāžas) noteikumos (UNCITRAL noteikumi).
Šķīrējtiesas jēdziens un veidi. Š/t ir nevalstiska juridiska institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas. 2. veidi – konkrēta strīda izšķiršanai (ad hoc š/t), pastāvīgi darbojošās (pastāvīgās jeb institucionālās š/t). Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidotas daudzas pastāvīgas š/t – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras š/t., Latvijas Komercbanku asociācijas š/t., Latvijas starptautiskā jūras arbitrāža, Rīgas starptautiskā š/t., Latvijas starptautiskā s/t, u.c.
Pastāvīgo š/t izveidošanas kārtība. Var izveidot 1 vai vairākas jurid. pers., paziņojot par to Tiesl. ministrijai. Š/t darbojas uz nolikuma vai statūtu pamata, bet konkrēta strīda izšķiršanai pamatojoties uz CPL D. daļu. Pastāvīgai š/t ir vadības ir vadības institūcijas (padome, valde u.tml.), zīmogs nošķirtas darbības f-jas. Strīdu izšķiršana š/t nav uzņēmējdarbība kaut arī tiek iekasēta tiesvedības maksa un šķīrējtiesnesim maksā honorārus. Pēc sava rakstura š/t darbība pielīdzināma zvērinātu advokātu vai notāru darbībai.
Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi. (487) Var nodot jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot:
1) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
2) kas saistās ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;
3) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
4) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav š/t līguma dalībniece; Ja kāds no civiltiesiskā strīda dalībniekiem (līdzprasītājs, līdzatbildētājs) nav parakstījis š/t līgumu, tādu strīdu nevar nodot š/t izskatīšanai.
5) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.
Š/t nevar izspriest sevišķās tiesāšanās kartības lietas. Ja prasības lietās paredzēta ārpustiesas vai pirmstiesas strīda izšķiršanas kārtība (DSK, bāriņtiesas, pagasttiesas), tad puses šos strīdus var nodot š/t izskatīšanai tikai pēc tam, kad tām ir radušās tiesības griezties tiesā.
Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās normas. (488) Š/t ir saistošas tikai CPL D. daļas normas, ja vien šajā daļā nav teikts citādi. Pareizai dažu procesuālo jautājumu izlemšanai š/t jāievēro citas CPL normas, piem., prasības nodrošināšana š/t. Ja š/t prasības nodrošināšanai izvēlēsies tādu līdzekli, kas nav paredzēts 139.p., tās lēmums var netikt izpildīts piespiedu kārtā. Š/t jāievēro starptautiskie līgumi un konvencijas par š/t un arbitrāžām.
Š/t procesa lokālās normas. Procesuālās normas konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai var izstrādāt pašas puses, un tās ir obligātas š/t., bet likumā noteikta gadījumā arī pati š/t
…
