4. Kādi ir sējīpašību pamatrādītāji, nosauciet un aprakstiet tos? ( 25 p. )
Svarīgākos rādītājus, kas raksturo sēklas un pamato to iespēju izmantot sējai, sauc par sēklu sējīpašībām. Sējīpašību kvalitatīvos raksturlielumus un to noteikšanas metodes nosaka valsts un starptautiskie standarti.
Sēklu kvalitāti nosaka virkne rādītāju (sējīpašības):
1. Dīgtspēja (normāli sadīgušo sēklu skaits, attiecinot pret kopējo pārbaudei izlikto sēklu skaitu, %), ir pilnā dīkšanas laikā (labībām 7 dienas, citiem kultūraugiem līdz 10 dienām) normāli sadīgušo sēklu skaits, izteikts procentos no paraugā esošo sēklu skaita. Šos rādītājus nosaka 4 atkārtojumos pa 100 sēklām katrā un pēc tam izrēķina vidējos rādītājus.
2. Dīgšanas enerģija (dīgšanas ātrums dīgtspējas pārbaudes laikā, %), ir 4 dienu laikā normāli sadīgušo sēklu skaits, izteikts procentos no paraugā esošā sēklu daudzuma.
Sēklas dīgšanas enerģiju un dīgstspēju nosaka kopējā analīzē labaratorijas apstākļos
speciālos diedzējamos skapjos optimālā mitrumā un temperatūrā. Sēklu dīgtspēju raksturo normāli dīkstošo sēklu skaitu, bet dīgšanas enerģija liecina par sēklu dīgšanas ātrumu.
Jo lielāka dīgšanas enerģija, jo drošāka ir sēklu dīgšana nelabvēlīgos lauka apstākļos un augstāka laukdīdzība.
3. Sēklu dzīvotspēja raksturo dzīvo sēklu skaitu procentos no kopējā sēklu daudzuma. Visām sēklām nogatavošanas beigās ir īsāks vai garāks pēcbriedes periods. Šajā laikā sēklas ir normālas, dzīvas, bet uzrāda sliktu dīgtspēju. Ziemājiem pēcbriedes periods ir īsāks, vasarājiem garāks. Gatavojot ziemāju sējai svaigi ievāktu sēklu, parasti vadās pēc dzīvotspējas rādītājiem. Arī alus miežu sagatavošanai sākotnējā posmā, it īpaši sķirnēm ar garāku pēcbriedes periodu, nosaka dzīvotspēju. Dzīvotspējas analīzi veic sēklu labaratorijās ar bioķīmiskām metodēm.
4. Sēklu izlīdzinātība raksturo sēklu vienmērību pēc to izmēriem.…
