Par to, ka par mūsu laimi var spriest tikai pēc mūsu pašu nāves

1.„ Tur augšā ir kādas dvēseles, kurām skauž atsevišķu Zemes iedzīvotāju varenība ” Ja tiešām tur augšā ir dvēseles ,kas mūs no augšas vēro, tad es piekritīšu šim apgalvojumam, jo kāds ,kas jau ir aizgājis dzīvē varbūt nav bijis laimīgs, un varbūt kāds augstākstāvošs viņam ir darījis pāri, un tad tiešām dvēselei varbūt skauž ,ka viņa nevarēja būt tā varenā, bet kāds cits ir varens, un var valdīt pār kādu.
2.„Liktenis dažreiz gaida tieši mūsu dzīves pēdējo dienu, lai izrādītu savu varenību ,un vienā mirklī sagāztu visu to, ko būvējis gadiem ilgi. ” Šim apgalvojumam es piekrītu, jo cilvēks jau nezina kurā brīdī liktenis lems pielikt visam punktu. Cilvēks nedzīvo vienai dienai, tas domā par nākotni, piepilda sapņus lai justos gandarīts un laimīgs, bet vienā jaukā dienā liktenis var lemt viņam visu atņemt, pat pašu dārgāko, kas cilvēkam var būt-viņa dzīvību. Var arī gadīties tā ,ka liktenis atņem cilvēkam visu kas viņam ir, un cilvēks izmisuma brīdī pats atņem sev dzīvību.…