Anarhisms
Anarhisms ir politiskā teorija, kuras mērķis ir radīt anarhiju ( an – ne, bez, pret; archos – valdītājs, vadītājs) – sabiedrību, kurā indivīdi brīvi sadarbojas, būdami pilnīgi vienlīdzīgi. Tas ir vērsts pret jebkurām hierarhiskas kontroles formām un privātīpašumu. Tātad – visu virzienu anarhisti ir vērsti pret kapitālismu.
Pjērs Žozefs Prudons (1809 – 1865): anarhisma teorijas tēvs. Aicina valdību aizvietot ar visu sabiedrības locekļu vienlīdzību un likvidēt privātīpašumus, jo tas jebkurā formā ir uzskatāms par zādzību.
Sjūzena Brauna: Anarhisti ir pret pašu ideju, ka vara vai dominēšana sabiedrībā ir nepieciešama, anarhisti aizstāv kooperatīvākas, antihierarhiskas sociālas, politiskas un ekonomiskas organizācijas formas.
Eriko Malatesta (1853 – 1932): Valdība ir ne tikai nevajadzīga, bet arī ārkārtīgi kaitīga sabiedrības sastāvdaļa. Anarhija nozīmē dabisko likumu, cilvēcisko vajadzību un interešu apvienošanu, pilnīgu brīvību pilnīgas solidaritātes apstākļos.
Pjotrs Kropotkins (1842 – 1921): Izveidot valdību – nozīmē radīt tādu spēku, kas neizbēgami centīsies iegūt savā varā visu, pakļaut saviem likumiem visu sabiedrisko dzīvi. Jebkura valdība tiecas kļūt vienpersoniska. Un kamēr vien mēs uzticēsim nelielai ļaužu grupai pārvaldīt visas lietas – ekonomiskās, politiskās, militārās, finansiālās, rūpnieciskās utt. – šī nelielā ļaužu grupiņa nepārvarami tieksies, gluži kā vienība pārgājienā, pakļauties vienam vadonim. ‘Morāle, tiesības u politika’.
Divu veidu pieņēmumi, kā vajadzētu iedzīvināt anarhiju dzīvē: 1) Prudona, Kropotkina variants – jāgaida, kamēr cilvēki paši kļūs apzinīgāki, jo tikai apzinīgi cilvēki var īstenot brīvību; 2) Mahno (1889 – 1934) variants – tas jādara ar varu – apspiedēji jāsakauj, apspiestie ar varu jāatbrīvo pat tad, ja viņi šādu anarhisma brīvību neizprot.
…
