Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | ||
1. | Amēba un amebiāze | |
Etioloģija | ||
Epidemioloģija | ||
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
2. | Tripanosomoze | |
Āfrikas tripanosomozes (miega slimība) ierosinātāji (Trypanosoma (Trypanozoom) brucei gambiense un Tr. (Trypanozoom) brucei rhodesiense | ||
Etioloģija | ||
Epidemioloģija | ||
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
Amerikas tripanosomozes (Šagas slimība) ierosinātājs (Trypanosoma cruzi) | ||
Etioloģija | ||
Epidemioloģija | ||
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
3. | Lamblijas (Giardiainstestinalis) un lamblioze | |
Etioloģija | ||
Epidemioloģija | ||
Patoģenēze un klīniskās izpausmes | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
4. | Plazmodija jeb malārija (Plasmodiumvivax, Pl. Ovale, Pl. malariae, Pflarciparum, Pl. knowlesi) | |
Etioloģija | ||
Eritrocitarais attīstības cikls | ||
Sporogonija un gametogonija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskās izpausmes | ||
Laboratoriskā diagnostika un ārstēšana | ||
Helmintozes | ||
1. | Fascioloze | |
Etioloģija un epidemioloģija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskā izpausme | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
2. | Askaridoze | |
Etioloģija un epidemioloģija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskā izpausme | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
3. | Enterobioze | |
Etioloģija un epidemioloģija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskā izpausme | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
Lenteņi | ||
1. | Vēršu lentenis (Taenasaginata) un Cūku lentenis (Taenasolium) | |
Etioloģija un epidemioloģija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskā izpausme | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
2. | Platais lentenis (Diphyllobothriumlatum) | |
Etioloģija un epidemioloģija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskā izpausme | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
3. | Kaiju lentenis (Diphhlobothriumdendricitum) | |
Etioloģija un epidemioloģija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskā izpausme | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
Ehinokoki | ||
Etioloģija un epidemioloģija | ||
Patoģenēze | ||
Klīniskā izpausme | ||
Laboratoriskā diagnostika | ||
Ārstēšana | ||
Profilakse | ||
Literatūras saraksts |
Ehinokoki
Epidemioloģija un etioloģija
Par ehinokokozi sauc slimību, ko izraisa ehinokoki un alveokoki. Ehinokoku kāpurstadijas - pūšļi, kas atrodami aknās, plaušās, smadzenēs un citos orgānos, ir konstatēti gandrīz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, turpretī alveokoku pūšļi biežāk sastopami grauzējiem, retāk lauksaimniecības dzīvniekiem. Atsevišķos gadījumos gan ehinokoku, gan alveokoku pūšļi sastopami arī cilvēkiem.
Ehinokoks dzimumgatavā stadija ir 2 līdz 6 milimetrus garš lentenis, kas sastāv no galviņas, kakliņa un 3 līdz 4 proglatīdiem, no kuriem pēdējais satur 800 oliņu. Vienā dzīvniekā vienlaikus var parazitēt pat vairāki simti tūkstošu šo lenteņu. No invadēto dzīvnieku organisma kopā ar ekskrementiem ārējā vidē izdalās ļoti daudz ehinokoku posmu, kas ilgu laiku spēj kustēties. Daļa posmu izdalās caur anālo atveri patstāvīgi un kustas pa invadētā suņa vai kaķa apspalvojumu. Pārvietojoties proglatīdi izdala oliņas, kas pielīp pie dzīvnieka apmatojuma vai notraipa apkārtējo vidi.
Ehinokoku oliņas ārējā vidē ir ļoti izturīgas. Istabas temperatūrā tās saglabā dzīvotspēju 10 līdz 12 mēnešus. Liellopi, aitas, cūkas un citi dzīvnieki - starpsaimnieki invadējas, norijot oliņas vai proglatīdus, ko apkārtējā vidē izkaisa galvenokārt invadētie suņi. Cilvēka un starpsaimnieku organismā no oliņas atbrīvojas kāpuri, kas ieurbjas asinsvados un ar asinsplūsmu aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm un citiem orgāniem. Minētajos orgānos ļoti lēnām sāk attīstīties dažāda lieluma un formas pūšļi. Ja šādus pūšļus apēd suņi vai kaķi, to zarnās ļoti lielos daudzumos attīstās pieauguši lenteņi.
Patoģenēze un klīniskās izpausmes
Cilvēka ehinokokozes klīniskā aina ir ļoti dažāda atkarībā no pūšļu lokalizācijas. Augot pūšļi spiež uz apkārtējiem audiem, kas atrofējas un rada attiecīgā orgāna funkciju traucējumus. Ehinokoka pūslīšu šķidrumā, pastāvīgi uzsūcas saimnieka audos, radot pakāpenisku organisma saindēšanos un palielinātu jutību. Aknu ehinokokozei raksturīgs:
• sāpes labajā paribē, plecā un mugurā,
• piepampums aknu apvidū,
• slimība noris izteikti smagi, ja pūslītim plīstot, šķidrums nonāk žultsvados
…
Parazitoloģija ir medicīnas specialitāte, kas nodarbojas ar parazitāro slimību diagnostiku un ārstēšanu. Parazīts ir organisms, kuram izdzīvošanai nepieciešams saimnieks, un reproduktīvā nolūkā tas inficē saimnieku. Tas sabojā svešzemju organismu, kas kalpo kā saimnieks, iznīcinot šūnas, ietekmējot orgānu funkcijas un atņemot barības vielas. Process izraisa dažādas kaites un slimības, kas var būt letālas vai var nebūt letālas. Atbilstoši lielākajām parazītisko organismu sistemātiskajām grupām parazitoloģiju iedala 1.)protozooloģijā (pētī parazītiskos vienšūņus), 2.) arahnoentomoloģijā (pētī ērces un kukaiņus) 3.) un helmintoloģijā (pētī parazītiskos tārpus jeb helmintus). Pēc parazītu saimniekorganisma parazitoloģiju iedala: • Medicīniskajā, • veterinārajā un agronomiskajā parazitoloģijā. Parazitoloģija cieši saistīta ar zooloģiju, epidemioloģiju, epizootoloģiju u.c. bioloģijas un medicīnas zinātnēm. Medicīniskā parazitoloģija pēta cilvēku parazītus, to izraisītās slimības, izstrādā diagnostikas un ārstēšanas metodes, profilaktiskos pasākumus parazītu izraisītajām slimībām. Parazītisms ir plaši izplatīts dabā - parazitārie dzīvnieki ir vairāk nekā 7% no visām uz zemeslodes dzīvojošajām dzīvnieku sugām. Cilvēka organismā var parazitēt ap 500 sugu parazitāro formu. Medicīniskajai parazitoloģijai ir 3 galvenie uzdevumi - 1. Ņemot vērā parazītu morfoloģiskās īpatnības un ekoloģiju visās to attīstības stadijās, noteikt parazītu sugas, precīzu izraisītās slimības diagnozi un parakstīt atbilstošu ārstēšanas metodi. Savukārt, zinot parazītu attīstības ciklu, noteikt to cirkulāciju dabā, cilvēka iespējamos invadēšanās ceļus. 2. Noteikt attiecības starp saimnieku un parazītu, ņemot vērā šādus principus a. Parazīta iedarbība uz cilvēku b. Cilvēka atbildes reakcija uz parazītu
Koledžas darbs.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Aleksandrs Humbolts
Конспект для средней школы2
-
NaCl kaisīšanas negatīvā ietekme uz pilsētas kokiem
Конспект для средней школы1
-
Ģenētika
Конспект для средней школы2
-
Vitamīni
Конспект для средней школы3
-
Augu pielietošana augu aizsardzībā bioloģiskajā lauksaimniecībā
Конспект для средней школы2