Paražu tiesību institūts pēc folkloras materiāliem: precības

Paraža – uzvedības noteikumi, kas ieviesušies, tos vairākkārt faktiski pielietojot. Cilvēku uzvedības regulēšanas forma pirmatnējā sabiedrībā. Visilgāk saglabājās Āzijā un Āfrikas zemēs – arī viduslaikos un jaunajos laikos.
Paražu tiesības – senākā tiesību forma, kas izveidojās pirmatnējā sabiedrībā uz sociālo vai etnisko grupu paražu pamata. Realizējās, ja paražas patstāvīgi un vienveidīgi ievēro pārliecībā par to juridisku nepieciešamību.

Tautasdziesmu cikls, kurā attēlotas senās latviešu precības ieražas, ir viens no plašākajiem dziesmu cikliem. Kr.Barona kārtojumā šī cikla dziesmas aptver veselu biezu sējumu. Tematiski precību dziesmu cikls ieņem vietu starp jauniešu sadzīves dziesmu ciklu, no vienas puses, un kāzu dziesmu ciklu, no otras puses. Tanī ietilpst ne tikai liels skaits četrindu, bet arī samērā daudz garo tautasdziesmu. Pēc tautasdziesmām varam iegūt zināmu priekštatu par senajām precību ieražām.
Latviešu precību ieražas ir veidojušās un attīstījušās daudzu gadsimtu gaitā, sakņojoties darba tautas ikdienas dzīvē. Kr.Barons norāda, ka 19.gs. pierakstītās latviešu precību un kāzu ieražas ietver sevī vairākas senāk patstāvīgas daļas:
Meitu zagšanas, laupīšana, izkarošana;
Sievas pirkšana;
Līgavas derēšana.
Nebūtu pareizi šīs precību norises vēsturiskās attīstības pakāpes uzlūkot par stingri noteiktām kā funkcionēšanas laika, tā arī tematikas ziņā. Kaut arī dziesmā, attēlotajai ieražai attiecīgajā vēstures periodā nav vairs tiesiska pamata, tomēr šī ieraža teicēja atmiņā var būt saglabājušies kā nostāsts par kaut ko sen eksistējušu, sen pārdzīvotu.Tā, piemēram, latviešiem precību dziesmu vidū ir dažas dziesmas, kas attēlo laikmetu, kad brālis ņēmis masu par sievu. Šīs dziesmas atspoguļo senu sabiedrības attīstības pakāpi.…