Parenterālā barošana

Nepieciešamība pēc barības
Visas barības vielas, ko cilvēks uzņem ar pārtiku, sniedz enerģiju, uztur ķermeņa audus, palīdz ķermeņa regulācijas un attīstības procesos, piemēram, augšanas, šūnu aktivitātes, enzīmu produkcijas un temperatūras regulēšanā.
Kad ogļhidrāti, tauki un olbaltumvielas ķermenī metabolizējas, tie rada enerģiju, kas tiek mērīta kalorijās (arī sauktās par kilokalorijām). Normāli veselam pieaugušajam dienas laikā ir nepieciešamas 2000 līdz 3000 kalorijas. Īpaša vajadzība ir atkarīga no indivīda izmēriem, dzimuma, vecuma un fiziskās aktivitātes līmeņa.
Ir vairāki parenterālās barošanas šķīdumu veidi, un tie var saturēt divus vai vairākus no šādiem komponentiem:
1) glikoze;
2) olbaltumvielas;
3) lipīdi;
4) elektrolīti;
5) vitamīni;
6) mikroelementi;
7) izotonisks, sterils i/v infūzijas šķīdums, kas tiek izmantots gan kā nesējšķīdums, gan aizvietotājšķīdums.
Parenterālā barošana ir saistīta ar dažādiem riskiem, bet ir absolūti nepieciešama situācijās, kad pacientu barot var tikai parenterāli. Parenterālās barošanas šķīdumi sniedz visas nepieciešamās uzturvielas tad, kad pacients nav spējīgs uzņemt tās caur gastrointestinālo traktu, nodrošinot šūnu darbību, lai gan pacients nav spējīgs uzņemt vai pārveidot barības vielas. Parenterālā barošana kā visas invazīvās procedūras ir saistīta ar risku, jo var rasties:
• katetra infekcija;
• hiperglikēmija (augsts cukura līmenis asinīs);
• hipokaliēmija (zems kālija līmenis asinīs).…