"Parīzes Dievmātes katedrāles" tēlu analīze

Pjērs Grenguārs

Dzejnieks. Garš un vājš, liela auguma un gaišiem matiem, vēl jauns, lai gan jau grumbām izvagotu pieri un vaigiem, mirdzošām, acīm un smaidošu muti. Ģērbies nodilušos, aiz vecuma spīdīgos melna sarža svārkos. Juta slieksmi uz monologiem, skeptisks filozofs un ironijas pilns dzejnieks. Bija apveltīts ar visai nepatstāvīgu neapņēmību un sarežģītu prātu, ir spējīgs uz visām galējībām. Pjērā bija viena desmitdaļa savtīguma un deviņas desmitdaļas godkāresKapteinis Fēbs de Šatopers
No galvas līdz kājām apbruņojies karaliskais strēlnieks, skaļu pērkondimdošu balsi. Ūsas viņam bija sagrieztas pēc burgundiešu modes. Apciemojot savu līgavu Flērdelisu de Gondelorjē aprakstīts kā viens no tiem skaistajiem vīriešiem, kuru dēļ visas sievietes zaudē galvu, ģērbies mirdzošā karaļa strēlnieku priekšnieka formas tērpā, viņa klātbūtnes vien pietika, lai modinātu jaunajās meitenēs sieviešu patmīlību, taču tam Fēbs nepievērsa uzmanību un spodrināja ar zamšādas cimdu savu jostas sprādzi. …