Pretrunas šiem noteikumiem var pievienot ievērojamām izmaksām pārrobežu pārvadājumiem, kuras rodas izmantojot dažādus transportēšanas līdzekļus.
Kravas izmēra un svara regulēšanas saskaņošana ir nepieciešama, lai panāktu pilnīgu tirzniecības izveidi. Šo centienus kavē divi faktori. Ir sarežģīti regulēt kravas lielumu un svaru, jo tas prasa vienošanos par plaša diapazona inženierzinātņu un drošības jautājumiem. Otrā problēma ir jurisdikcijas sadumstralotība. Ņemot vērā šīs problēmas, ir pilnīga vienprātība par noteikumiem, bet tas netiek uzskatīts par reālu mērķi. Tā vietā, līgumus un procedūras, kas līdz minimumam samazina normatīvo pretrunas ietekmi pārrobežu satiksmē, tiek meklēta. Tomēr tiek paustas bažas, ka labi finasētas ASV bāzētās platformas Kanādā un Meksikā rada nopietnus draudus iekšzemes pārvadājumu nozarēs. Piemēram, Kanādas tālsatiksmes pārvadātājiem ir trūkumi, jo pastāv autovadītāja un iekārtu ierobežojumi iekšzemes pārvadājumos un nelabvēlīgs telpiskais sadalījums nozarē. Kopš Meksikas nozare baidās no nevienlīdzīgas konkurences no ASV pārvadātājiem, ir bijuši kavējumi līdz ar NAFTA pieņemtajām izmaiņām, lai uzlabotu pārrobežu plūstmas.
Vēl transportēšanas barjera ir esošajā ASV tirzniecības ierobežojumos iekšzemes ūdens transportā. Lielajā ASV ekonomikā , ārvalstu līdzdalību tirzniecība ierobežo 1920.gada Jones likums, kas nosaka, ka pārsvarā ASV būvētie un reģistrētie kuģi pieder ASV valstspiederīgajiem. Tas joprojam ir ārpus NAFTA robežām.
Robežšķērsošana var aizņemt diezgan ilgu laiku, jo robežas šķērso salīdzinoši neliels skaits ceļu un dzelzceļa līniju. Bet apvienojoties, un izveidojot vienu līniju, var izvairīties no liekas kavēšanas un pārorientācijas izmaksām.
Kanāda un ASV jau sen tirgo lielu preču apjomu, un šajā procesā abas valdības ir stādājušas, lai attīstītu salīdzinoši efektīvu robežas šķērsošanas kārtību. Diemžēl bieži nākas sūtīt atpakaļ uz Meksiku, jo tiek pārkāpti ASV noteikumi.…
