Sadaļā par darba pētījumiem, galvenokārt tiek apskatītas nodarbinātības problēmas un bezdarbs. Tiek apskatītas jauniešu problēmas, kas saistītas ar veiksmīgu iesaistīšanos darba tirgū. Maz tiek apskatītas tādas problēmas kā darba meklēšana un ar to saistītās problēmas, kā arī darba piedāvājums, kāds tas ir atbilstoši pieprasījumu un otrādi. Vairāki pētījumi ir par izglītības saistību ar atrašanos darba tirgū un mājsaimniecības labklājību. Tiek apskatītas dažādas sakarības starp profesionālajās mācību iestādēs apgūto un iekļūšanu darba tirgū.
Lielāko daļu pētījumu pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija. Bet darba tirgu un profesionālo izglītību savos pētījumos ietver ne tikai Nacionālā Observatorija, ZA Ekonomikas institūts un LU Filozofijas un socioloģijas institūts, bet arī vairākas sabiedriskas organizācijas - LDDK; LTRK; PKIC, kuri veic savus lokālos apsekojumus un pētījumus savas organizācijas vajadzībām un kuri var palīdzēt izprast problēmas un tendences profesionālās izglītības sistēmas saskarē ar tirgus ekonomiku un reāli eksistējošu darba tirgu.
Galvenie secinājumi:
Nodarbināto kopējais skaits valstī samazinās kopš 1997.gada un 2000.gada novembrī bija 966,8 tūkst cilvēku, kas ir par 48,1 tūkst. mazāk nekā 1997.gadā un par 22,7 tūkst. mazāk nekā 1999.gada novembrī. Tādējādi nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2000.gadā arī samazinājies salīdzinot ar 1999.gadu (48,5 un 49,8% attiecīgi). Nedaudz vairāk kā puse no nodarbināto kopskaita (54,6%) ir vecumā 25-44 gadi. Pēdējā gada laikā nodarbināto īpatsvars visstraujāk samazinājies 15-24 un 65+ vecuma grupās. Jauniešu zemais nodarbinātības līmenis zināmā mērā ir saistīts ar strauji pieaugošo studentu skaitu mācību iestādēs.
Pastāv liela sociālekonomiskā nevienlīdzība starp Rīgu un lauku rajoniem (piemēram, Latgalē un Vidzemē IKP 1999.gadā sastādīja attiecīgi 16 % un 19% no ES vidējā līmeņa, turpretim Rīgas reģionā – 37%). Reģistrētais bezdarba līmenis Rīgā 2000.gadā vidēji bija 4,2%, bet Rēzeknē – 12,3%. Tādēļ jaunieši arvien vairāk aizplūst no laukiem, bet darbaspēks un intelektuālais potenciāls koncentrējas Rīgā.
Būtiskas atšķirības ir ārvalstu investīciju izvietojumā, jo Rīgā un Rīgas reģionā koncentrējas 65% no to kopējā pieplūduma Latvijā.…
