Liela loma bija baznīcai. Korupcija bija aptvērusi visus Romas katoļu baznīcas hierarhijas slāņus. Garīdznieki, norūpējušies par saviem ienākumiem, bieži pirka un pārdeva amatus. Ļoti daudziem kalpotājiem piederēja sinekūras- amati, kas deva ienākumus, bet neprasīja nekādu ar ieņemamo amatu saistītu darbu. Baznīcas tiesās tika pirkts un pārdots taisnīgums. Par naudu cilvēki ieguva dispensācijas- attiecīgās personas atbrīvošanu no pakļaušanās kādam baznīcas nolikumam vai no morālo saistību pildīšanas (piemēram, ieguva tiesības precēties ar radinieci utt.). Daudzi garīdznieki atklāti grēkoja un uzturēja konkubīnes. Tirgotājiem un baņķieriem reliģiskā motivācija nebija otršķirīga lieta, un tomēr tā veidoja tikai viņu vienu iekšējās pasaules aspektu.
Augļošana veicināja: pirmkārt, lielu kapitālu uzkrāšanu un, otrkārt, paātrināja sīko ražotāju izputēšanu. Tādejādi veicināja kapitālistiskās ražošanas priekšnoteikumu izveidošanu. Feodālās pilsētas pakāpeniski saasinājās šķiru cīņa. Tai bija vairākas izpausmes formas.1
Pirmā no tām bija pilsētu cīņa pret feodāļiem. To izsauca tas, ka pilsētām bija ekonomiskā, bet feodāļiem politiskā vara. Otrā izpausmes forma bija amatnieku ciņa pret tirgotājiem, kura izpaudās kā cunftu ciņa pret patricinātu. Trešā cīņas forma bija tā, kura norisinājās cunftu iekšienē. Mācekļi un zeļļi saka arvien aktīvāk uzstāties pret meistariem - darbnīcu īpašniekiem. 2
Rietumeiropas pilsētu ekonomikas tālāku attīstību ievērojami veicināja Lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Nekad agrāk tā nebija izmainījušies priekšstati par pasauli. Tas notika vienas paaudzes laikā, ko pavadīja radikāls lūzums reliģijā, ekonomikā, politikā. Tie veicināja ari jaunu tirdzniecības formu - biržu, kā ari finansiālās darbības centru - banku rašanos. Sākotnēji tās bija preču biržas, kurās apgrozīja ari tirgotāju izdotos vekseļus. Ap 16. gadsimta vidu Antverpenes biržas uzsāka arī tirdzniecību ar valdības vērtspapīriem, obligācijām, vēlāk arī kompāniju akcijas.…
