Pasaules ekonomikas attīstība viduslaikos. Kapitāla sākotnējā uzkrāšanās

Eiropas iedzīvotāju sociālo struktūru noteica to piederība dažādām kārtām: Katrs cilvēks obligāti bija kādas noteiktas grupas loceklis — no ģimenes un saimes līdz profesionālajām un kārtu korporācijām ar savām īpašajām tiesībām. Cilvēku sociālā stāvokļa izmaiņas, pacelšanās iespējas hierar­hijā bija ļoti ierobežotas. Iedzīvotāju skaits Eiropā ap 1500. gadu bija 60- 70 vai pat 80 inilj. cilvēku. Demogrāfiskās attīstības sekas īpaši bija jūtamas lauksaim­niecībā, kas viduslaikos bija galvenā ražošanas sfēra. Lauksaimniecība un amatniecība bija tālaika svarīgākas jomas un tās bija ļoti viegli ievainojamas sfēras, jo katrs notikums – politisks vai sociāls, tas vienmēr ietekmēja šīs sfēras un līdz ar to arī cilvēku dzīvi kopumā.1
Ražotājspēku attīstība kā pilsētu uzplaukuma ekonomiskais priekšnoteikums: Romas impērijas sabrukuma rezultātā pavājinājās pilsētu ekonomiska loma. Pēc Romas impērijas bojā ejas vienas valsts vietā izveidojās vairākas. Tas sašaurināja ekonomiskos sakarus. Franku ciltīm šai laikā bija raksturīga natu­rālā saimniecība. Ari tas vājināja pilsētas. Impērijas sabrukums uz laiku slēdza tirdzniecības ceļus uz Austrumu zemēm. Feodālisma pirmajā perioda Rietumeiropas pilsētām galvenokārt ir feodālo centru loma. 10., 11. gadsimtā sākās feodālisma uzplaukums.…