17. gadsimts – pārmaiņu laiks itin visā: zinātnē, kultūrā, cilvēka izpratnē par dzīvi, reliģiju. Baznīcas ietekme aivien vairāk zūd, baznīcu sāk pārvaldīt valsts. Zuda uzskats, ka filozofija ir saistīta ar kristietību. Visātrāk domāšanas „apvērsums” notika zinātņu sfērās.
17. gadsimta pasaules ainu veidoja dabaszinātnieki ar filozofisku ievirzi. Jauno zinātnieku – Kopernika, Keplera, Galileja, Ņūtona – teorijas izmainīja kristīgo paradigmu. Viņu teorijas par pasaules uzbūvi pilnīgi atšķīrās no tām, kuras sludināja baznīca. Astronomijā atklājās aizvien vairāk neizskaidrojumu parādību. 17. Gadsimts prasīja vienkāršus un saprotamus, matemātiski precīzus skaidrojumus. Teoriju bija daudz, bet daudzas nebija labi argumentētas un pierādāmas, turklāt baznīcas ietekme vēl bija pietiekami liela, lai daudzas teorijas netiktu izklāstītas plašākai sabiedrībai.
Nikolajs Koperniks (1473 – 1543) radīja heliocentrisko pasaules ainu (saule – pasaules centrs, zeme griežas ap sauli). Tas izraisīja lielu apjukumu cilvēkos, kas bija ticējuši baznīcai, ka zeme ir pasaules centrs. Ja zeme nav pasaules centrs, arī cilvēks zaudēs savu ietekmi? 16. gs. cilvēki īsti nespēja pieņemt šo atklājumu, jo neizprata to. 17. gadsimtā jau daudz vairāk cilvēku ticēja Kopernika teorijai, jo baznīca nebija tik ietekmīga.
Džordano Bruno (1548 – 1600) radīja domu par bezgalību. Tas bija tik nepieņemami, ka viņu sadedzināja uz sārta. Ideja nepatika, jo bezgalība izjauca centra ideju, respektīvi, arī hierarhiju, kuras neesamības dēļ nepastāv arī Dievs.
J. Keplers (1571 – 1630) centās izskaidrot planētu kustības likumsakarības, balstoties uz Kopernika mācību. Ar savu teoriju sagrauj ideju par debess ķermeņu vienmērīgu kustību, kas valdīja kristīgajos uzskatos.
Galileo Galilejs (1564 – 1642) bija fiziķis, astronoms, mehāniķis, dabaszinātņu pamatlicējs, fizikas un modernās mehānikas aizsācējs. Viņš izgudrojus daudzus priekšmetus, kurus lietojam arī mūsdienās, piemēram, termometru, teleskopu u.c. Ar teleskopu veica daudzus atklājumus, piemēram, atklāja paātrinājumu, pierādījis brīvās krišanas likumu. Galilejs skaidro pasauli fizikas likumiem, tas nesakrīt ar kristietiskajiem uzskatiem, izjauc hierarhiju. 1633. gadā inkvizīcija piespieda atteikties no savas mācības.
Īzaks Ņūtons (1642 – 1727) apkopoja visus iepriekš veiktos sasniegumus astronomijā, fizikā, ir viens no fizikas pamatlicējiem. Ņūtons pierādīja, ka fizikālie likumi darbojas gan uz Zemes, gan uz citām planētām, apstiprinot domu, ka Debesu pasaule netšķiras no Zemes pasaules. Ņūtona mehānikas likumi: par inerci, par darbību un pretdarbību. Atklāja gravitācijas likumu. Uzkonstruēja pirmo spoguļmikroskopu, attīstījās ķīmija.
17. gadsitmā tika atklātas elektrības parādības, kuras pilnveidoja 18. gadsimtā.
Šie atklājumu mainīja priekšstatus par pasauli. Ne visu vada Dievs un kristīgās pasaules noteikti likumi, visu var izskaidrot ar zinātnes palīdzību. Pārmaiņas ienesa arī revolūcijas un iekārtu maiņas, attīstījās kapitālisms.
…
