Pasaules literatūras vēsture 19.gadsimtā. Eksāmena atbildes

10. biļete
Par estētismu:
Estētisms ir mākslas virziens, kurā lielākais uzsvars ir estētiskās vērtības, proti,
kustība balstījās principā, ka skaistums un gaumes veidošana ir galvenais mākslas
mērķis. Estētisma pamatus 18. gadsimtā radīja Imanuels Kants. Estētisms ir
anti-viktorijas laikmeta kustība, kurai ir postromantiskas saknes.
Estētisms izmanto konceptu "māksla mākslas pēc". Šāda ideja atteicās no domas,
ka mākslai ir morāla vai ētiska vērtība un didaktiska jēga. Šīs kustības sekotāji
uzskatīja, ka mākslai ir jābūt tikai skaistai.
Estētisma rakstnieki ļāvās savai izdomai un fantāzijai. Šīs kustības lielākie
marķējumi ir brīvība no sociālām un morālām struktūrām, skaistuma meklējumi,
indivīda gaumes izcelšana. Šīs kustības literārajiem darbiem raksturīgi spēcīgi
simboli, sajūtas, nevis stingri paziņojumi, bet vairāk ierosinājumi lasītājam, notiek
rotaļas starp vārdiem, krāsām un mūziku. Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmente" ir
viens no vispamanāmākajiem estētisma 19. gadsimta literatūras piemēriem.
Lielākā daļa 19. gadsimta rakstnieku sekosa "māksla mākslas pēc" principam ne
vien savos darbos, bet arī personīgajās dzīvēs. Viņi dzīvoja diezgan ekstravagantas
dzīves un nodevās skaistuma un mākslas kultam. Viņi ticēja, ka dzīvei ir jākopē
māksla.
Estētisma beigu posmam raksturīga dekadences pazīmju parādīšanās un agrs
simbolisms.
Vailds
Īru/angļu dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks
Spilgts estētisma un dekadences pārstāvis
Liberāli uzskati
Raksta arī pasakas
Ir žurnālu redaktors
Doriana greja romāns kā paša Vailda dzīves atspoguļojums kaut kādā mērā…