8. Dante: dzīve un daiļrade.
Dante Aligjeri (1265-1321)- īstajā vārdā – Durante Aligjeri (Durante – izturīgais; Dante – šī vārda saīsinājums) dzimis Florencē, kas 13.gs. kļūst par ievērojamu kultūras centru. Cēlies no lielas, bet nabadzīgas dižciltīgā dzimtas. Tajā laikā plosās pilsoņu karš. Muižnieki atbalstīja gibelīnus, bet pilsoņi gvelfus. Dantes tēvs, pēc izcelsmes muižnieks, pievienojas gvelfiem. Dante sevi sludina kā pilsoni- mīl Florenci. 1283. g., sasniedzis pilngadību, Dante pierakstās aptiekāru un ārstu cunftē, kurā ietilpst arī grāmattirgotāji un mākslinieki. Mācās franču, provansiešu val., studē antīkos autorus (Vergīlijs). Apgūst teoloģiju, filozofiju, astronomiju. Studējis tieslietas Boloņas universitātē, bet studijas nav beidzis. 1295. g. apprecas ar Džemmu Donāti (par laulībām 1277.g. vienojošies abu vecāki). Džemma nav minēta nevienā Dantes darbā. Ar laiku gibelīnus padzina no pilsētas, sākās gvelfu iekšējā cīņa. Cīņa starp bagāto (baltie gvelfi) un nabadzīgo pilsoni (melnie gvelfi). 1300.g. Danti ievēl Florences pārvaldē, viņš kļūst par Balto gvelfu, bet 1301.g. uzvar melnie. Dantem piespriež nāves sodu, bet 1302.g. viņš bēg no Florences. 2 reizes viņa vārds tika izsvītrots no amnestijas sarakstiem, vēlāk pats no tās atteicās. Mūža beigās Dante apmetas Ravennā. 1321. g. Dante kā Ravennas sūtnis dodas pildīt diplomātisku uzdevumu uz Venēciju, lai noslēgtu miera līgumu ar sv. Marka republiku, taču mājupceļā saslimst ar malāriju mirst. Dantes mirstīgās atliekas kronētas ar lauru vainagu, apglabātas Ravennā. Florencē atrodas tikai tukšs sarkofāgs, kas uzstādīts Santa Kročes bazn. starp Mikelandželo un Galileo Galileja pieminekļiem.
Literārā darbība- sāka 13.gs.80’ Tad ir itāļu valodas attīstības pirmsākumi. Viņš dod Jaunā Maigā stila nosaukumu, izkopis itāļu valodu. Liela nozīme viņa daiļradē ir politiskajiem notikumiem Florencē.
…
