Pasaules politiskās kartes veidošanās
19.gs sākumā pasule pamatos bija sadalīta un vairākkārt pārdalīta starp lielajām valstīm, kurām piederēja milzīgi koloniālie īpašumi visos reģionos. 90% Āfrikas un 56% Āzijas kontinenta, kā arī praktiski visa Austrālijas, Okeānijas un Centrālamerikas teritorija bija kļuvusi par Eiropas lielvalstu, īpaši Lielbritānijas, Francijas, Spānijas, Portugāles kolonijām.
20. gadsimtā pasaules politisko karti visvairāk izmainīja divi pasaules kari. Pirms pirmā pasaules kara šeit bija izveidojušās 22 valstis. Sabrūkot tam, daudzas to sastāvā ietilpušās teritorijas proklamējās kā patstāvīgas, neatkarīgas valstis. Valstu skaits Eiropā palielinājās līdz 29.
Sākoties Otrajam pasaules karam, patstāvību zaudēja trīs Baltijas valstis, kuras tika iekļautas PSRS sastāvā.
Sabrūkot PSRS un sociālisma sistēmai, neatkarību atguva Baltijas valstis, 1990. gadā atkal apvienojās Vācija, 90. gadu sākumā neatkarību proklamēja bijušās Dienvidslāvijas republikas: Slovēnija, Horvātija, Bosnija-Hercegovina, Maķedonija. 1993. gadā Čehoslovākija sadalījās divās neatkarīgās valstīs: Čehijas un Slovākijas republikā.
…