Pasaules tautu mūzika. Terminoloģija

Rietumāfrika
Bata bungu ansambļu veids. Pavadošo daļu veido mazās vīrišķās bungas un mazās sievišķās bungas. Otro daļu veido "bungu māte", kas mijiedarbojas ar pavadošo daļu, spēlējot atšķirīgi vai veidojot solo gājienus – frāzes.
Dundun "runājošās" bungas, tām ir smilšu pulksteņa forma un āda abos galos. Starp bungu auklojumu un korpusu ir atstarpe, spēlētājs liek bungas padusē un auklojumu saspiež vai atlaiž ar elkoņa palīdzību, tādējādi mainās bungu tonis. Tā var panākt bantu valodas zilbes.
Džembe smilšu pulksteņa formas solo bunga ar kazas ādu.
Balafo ksilofonu paveids: skanīga koka plāksnītes novietotas uz rāmja, zem tām ir kalebasa rezonatori.
Griots profesionāls mūziķis. Dzied slavinājumus, vēsturi, traktē likumus. Pavadījumu spēlē ar koru, bungām vai balafo.
Kora arfas veida instruments, parasti ar 21 stīgu, bet var būt arī līdz 25 stīgām, ar kalebasa rezonatoru.

Centrālāfrika un Dienvidāfrika
Keleli 2-stīgu lauta ar koka korpusu. Melodiju spēlē uz īsākās stīgas, garāko izmanto šad tad kā zemu skanošu burdona pavadījumu.
Kīki 1-stīgu fidele, stīgu un lociņa materiāls ir zirga astri, tas rada īpatnēju "šalcošu" pieskaņu.
Kponingbo ksilofonu paveids: plāksnītes ir novietotas uz diviem banānkoka balstiem. Instrumentu spēlē divatā.…