MĪTNES VIETA: ŠVEICE. ŽENĒVA
TIEK UZSKATĪTS, KA (PTO) IR NECAURSKATĀMS VEIDOJUMS UN KA NEVIENA NEPIEDEROŠA PERSONA NEVAR IETEKMĒT TĀS DARBĪBU.
PTO ietvaros tiek regulēta tirdzniecība ar precēm, pakalpojumiem un intelektuālo īpašumu. PTO ir pēctece Vispārējam līgumam par tarifiem un tirdzniecību (GATT), kas tika noslēgts pēc Otrā pasaules kara.
Šobrīd PTO ietilpst 150 dalībvalstis, aptverot vairāk kā 90% no pasaules tirdzniecības kopapjoma, bet apmēram 30 citas valstis atrodas iestāšanās procesā.
PTO ir vienīgā starptautiskā organizācija, kas nodarbojas ar globālu tirdzniecības noteikumu izstrādi starp valstīm. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt nediskriminējošu, paredzamu un regulāru tirdzniecības plūsmu.
Daudzpusējās sistēmas pamatā ir PTO līgumi, ko ir pieņēmis un parakstījis pasaules valstu vairākums un ratificējuši šo valstu parlamenti. Šie līgumi ir starptautiskās tirdzniecības tiesiskie pamatlikumi, kas pēc būtības paredz dalībvalstīm nozīmīgas tirdzniecības tiesības un pienākumus.
Tirdzniecības domstarpības tiek atrisinātas PTO Strīdu izšķiršanas panelī, kas koncentrējas uz līgumu un saistību interpretāciju, nodrošinot valstu tirdzniecības politikas atbilstību PTO normām.
GATT 1994 šobrīd ir PTO pamata noteikumu kopums preču tirdzniecībai.
1994. gadā Urugvajas raunds radīja jaunas normas attiecībā uz:
o tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS),
o ar intelektuālo īpašumu saistītiem aspektiem (TRIPs),
o strīdu noregulēšanu,
o tirdzniecības politikas pārskatu, arī citām normām.
Turklāt valstīm saistoši ir arī tā sauktie valstu iestāšanās grafiki, kuros ir uzskaitītas saistības, kuras katra dalībvalsts ir uzņēmusies attiecībā uz preču un pakalpojumu tirgus pieejamību.
Kopš PTO izveidošanas, tālāka tirdzniecības liberalizācija un tirdzniecības noteikumu izstrāde tiek panākta caur tā sauktajiem "sarunu raundiem" un Ministru konferencēm. Ministru konferences notiek vismaz reizi divos gados un veido PTO lēmuma pieņemšanas mehānismu, kur dalībvalstis lemj par dažādiem ar tirdzniecības liberalizāciju saistītiem pasākumiem. [www.fm.gov.lv]
Nolīgums
Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgums ietver 29 atsevišķus juridiskus dokumentus, kuri attiecas uz dažādām tirdzniecības jomām – no lauksaimniecības līdz tekstilizstrādājumiem un apģērbiem, no pakalpojumiem līdz valsts pasūtījumam, izcelsmes noteikumiem un intelektuālajam īpašumam. Papildus eksistē vairāk kā 25 Ministru deklarācijas, lēmumi un vienošanās, kuras nosaka Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstu saistības un pienākumus. Tomēr visus šos dokumentus apvieno daži vienkārši un fundamentāli pamatprincipi, kuri kopumā veido daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.
o PTO nolīguma mērķis: nodrošināt stabilu vidi starptautiskajai tirdzniecībai un turpināt tirdzniecības liberalizācijas procesu, lai sekmīgi varētu attīstīties investīcijas, nodarbinātība un tirdzniecība. Tādā veidā daudzpusējā tirdzniecības sistēma sekmē ekonomisko attīstību pasaulē.
Tās pamatfunkcijas ir:
daudzpusējo un plurilaterālo tirdzniecības līgumu, kuri kopumā veido nolīgumu par Pasaules Tirdzniecības organizāciju, administrēšana un īstenošana,
Darboties kā daudzpusējo tirdzniecību sarunu forumam,
Nacionālo tirdzniecības politiku pārraudzīšana,
Sadarbība ar citām globālās ekonomikas politikas izveidē iesaistītām organizācijām,
Palīdzēt jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm,
Tirdzniecības strīdu risināšana,
Sadarbība ar Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku un citām daudzpusējām institūcijām, lai sniegtu lielāku koordināciju globālās ekonomiskās politikas veidošanā.
Sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām, rīkot misijas un seminārus, kā arī piedāvāt specifisku, praktisku tehnisko palīdzību valdībām un to pārstāvjiem, kuri ir iesaistīti iestāšanās sarunās, realizēt Pasaules Tirdzniecības organizācijas saistības vai vēlas aktīvi piedalīties daudzpusējās sarunās,
Sniegta palīdzība tirdzniecības un tarifu datu sakārtošanā jaunattīstības valstīm un it īpaši mazattīstības valstīm attiecībā uz pašas valsts eksporta interesēm un tās līdzdalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā,
Palīdzība eksporta veicināšanā.
1964. gadā GATT pēc jaunattīstības valstu ierosinājuma, nolūkā veicināt šo valstu eksportu nodibināja Starptautisko Tirdzniecības centru. To kopīgi vada Pasaules Tirdzniecības organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācija.
o Centrs atbild uz jaunattīstības valstu palīdzības līgumiem to eksporta atbalstu programmu formulēšanā, kā arī importa operāciju un tehnikas īstenošanā. Tās nodrošina informāciju un padomus par eksporta tirgiem un mārketinga metodēm, palīdz organizēt eksporta attīstības un mārketinga pakalpojumus, kā arī apmāca personālu darbam šajās jomās.
Nacionālo tirdzniecības politiku pārraudzība – tās centrā atrodas Tirdzniecības politiku Pārskata mehānisms (TPRM – Trade Policy Review Mechanism).
o TPRM mērķi ir ar regulāras kontroles palīdzību palielināt tirdzniecības politiku un to realizācijas atklātību un saprotamību, uzlabot sabiedrības un starpvaldību diskusijas par minētām tēmām un spēt dot daudzpusēju novērtējumu konkrētu politiku ietekmei uz pasaules tirdzniecības sistēmu kopumā.
…
