Paškontrole sniedz iespēju labi justies, strādāt, tā ir iespēja izvairīties no nepatīkamām sajūtām, kas rodas, kad glikozes līmenis ir pārāk augsts (hiperglikēmija) vai pārāk zems (hipoglikēmija).
Cukura diabēta slimnieku paškontrole ir šo slimnieku aprūpes un sekmīgas ārstēšanas neatņemama sastāvdaļa. Glikozes līmeņa regulāra paškontrole ir labākais veids, kā sasniegt un saglabāt labi kompensētu diabētu, tādējādi attālinot diabētu vēlīno komplikāciju attīstību.
Paškontrole – TAS IR VEIDS, KĀ UZTURĒT SEVI FORMĀ!
Glikozes noteikšana asinīs.
Glikozes līmeņa kontrole asinīs ir labākais veids, kā panākt labu diabētu kompensāciju. Neatkarīgi no tā, cik bieži glikozes līmenis asinīs tiek kontrolēts, tas jādara pareizi un īstajā laikā, lai iegūtu informāciju varētu iespējami efektīvāk izmantot. Galvenais – nevienu sliktu analīzi neatstāt bez korekcijas.
Glikozes līmeni asinīs iespējams noteikt ar aparātu (glikometru) vai arī vizuāli salīdzinot teststrēmeles krāsas izmaiņas pēc asins piliena uzlikšanas.
Visbiežāk ikdienā tiek rekomendēti 4 mērījumi:
• no rīta tukšā dūšā
mērķa glikēmija ir 4,4 – 6,1 mmol/l
Šis rādītājs palīdz izsvērt, cik adekvāta ir vakarā injicētā pagarinātas darbības insulīna deva.
Atkārtoti konstatējot paaugstinātu glikēmiju, nepieciešams noteikt cukura līmeni asinīs arī 2.00 – 3.00 naktī.
• pirms pamat ēdienreizēm (brokastīm, pusdienām, vakariņām) mērķa glikēmija ir 5,0 – 6,5 mmol/l
Šie glikēmijas rādītāji raksturo pirms iepriekšējās maltītes injicētā īsas darbības insulīna darbību.
• 2 stundas pēc pamat ēdienreizēm
mērķa glikēmija ir 7,6 – 9,0 mmol/l
Tā norāda, cik precīzi noteikta pirms maltītes injicētā īsas darbības insulīna darbību.
• vakarā pirms gulētiešanas
…