Pašvaldību tiesību jēdziens, principi un priekšmets
Pašvaldību tiesības tāpat kā citas juridiskās zinātnes nozares ir savstarpēji saistītu tiesību normu kopums, kas nostiprina un regulē īpašu sabiedrisko attiecību jomu. Šo sabiedrisko attiecību sistēmas organizācijas galvenais princips ir patstāvība, kas izpaužas:
vietējās pašvaldības autonomijā no valsts un citām pilsoniskās sabiedrības publiskajām struktūrām;
vietējo iedzīvotāju iniciatīvā un patstāvībā vietējās nozīmes jautājumu risināšanā;
vietējo pašvaldību un to veidoto institūciju pašnodrošināšanā un pašpietiekamībā savu uzdevumu realizēšanā.
Pašvaldību tiesību regulējamo sabiedrisko attiecību īpatnība ir tā, ka tās rodas īpašā sabiedriskās dzīves sfērā – vietējās pašvaldības sfērā. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 3.pantam vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes (padomes) - un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likumā "Par pašvaldībām" paredzētajā kārtībā MK doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvas teritorijas iedzīvotāju intereses.
Spēkā esošās LR Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Latvijas tauta Satversmē ir minēta kā vienīgais varas avots valstī. Satversmē nav tiešas norādes uz no tautas Izejošās varas raksturu, bet tas nebūt nenozīmē to, ka runa Ir par publisko varu ģimenē, sabiedriski politiskajā organizācija vai akciju sabiedrībā utt. Šeit runa ir par publisko varu, t.i., par varu, kas tiek realizēta publiski tiesiska sfēra, sabiedrība un valsti kopumā un atsevišķos tās institūtos.
Satversmes 101.pants paredz, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.No šī formulējuma izriet, ka tauta realizē savu varu kā tieši, tā arī ar valsts varas institūciju un vietējo pašvaldību starpniecību. Tādējādi, vara tiek iedalīta ne tikai varā, kura tiek realizēta tieši un varā kura tiek realizēta ar demokrātiskas pārstāvniecības palīdzību, bet arī valsts varā un pašvaldību varā, t.i., varā, kuru realizē vietējo pašvaldību institūcijas.
Pašvaldību darbībai piemīt publiskās varas raksturs: lēmumi, kuri pieņemti tiešas pilsoņu izpausmes gribas ceļā, kā arī vietējās pašvaldības institūciju un amatpersonu lēmumi, kuri pieņemti viņu kompetences ietvaros, ir obligāti jāpilda visiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kuras atrodas pašvaldības administratīvi teritoriālajās robežās, neatkarīgi no to organizatoriski tiesiskās formas, vietējās pašvaldības institūcijām un pilsoņiem. Pašvaldības tādēļ ir īpašs, specifisks varas līmenis valstī. Bez tam, tauta realizē savu varu (kā valsts, tā arī pašvaldību) tieši: rīkojot un realizējot referendumus, aptaujas, vēlēšanas un citas tiešās gribas izpausmes formas.
Vietējās pašvaldības līmenī pilsoņu konstitucionālās tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā var tikt realizētas vistiešākajā veidā. Tādējādi, vietējā pašvaldība (pašvaldības vara) un valsts vara ir vienotas publiskās varas divas formas.
Kā jebkura cita juridiskās zinātnes nozare, arī pašvaldību tiesības balstās uz juridisko principu sistēmu. Vietējās pašvaldības principi aptver visas tās organizācijas un darbības puses. Atkarībā no tā, cik lielā mērā tie aptver pašvaldību organizācijas un darbības puses, juridiskos principus var iedalīt vispārējos un speciālos. Vispārējie principi iedarbojas uz visām vietējās pašvaldības sfērām, bet speciālie principi attiecas tikai uz atsevišķām vietējās
pašvaldības sfērām.…
