Šeit ietilpst arī sabiedriskās bezpeļņas organizācijas; uzņēmumi – organizē ražošanu, patērējot piedāvātos resursus un ražojot preces un pakalpojumus patēriņam, un, turoties pie mērķa, gūt maksimāli lielāku peļņu ar zemākām izmaksām; valdība – nepieciešamo ražošanas līdzekļu un patēriņa preču patērētāja, reti pircēja. Bet svarīgākais uzdevums ir nodrošināt sabiedriskās preces, kārtīgu resursu sadali, realizēt nodokļu politiku un virzītu ražošanu uz labāku galarezultātu sasniegšanu ekonomikā. Savukārt, mērķis ir pilna nodarbinātība sabiedrībā, ekonomiskā stabilitāte, tautsaimniecības attīstīšana. Visi šie dalībnieki tirgus ekonomikā komunicē viens ar otru, veicot abpusēji izdevīgus darījumus. Kā zināms, tirgū var pastāvēt dažāda konkurence:
1.tirgus konkurence, kur konkurentu skaits nav tieši noteikt, jo to var būt daudz;
2.monopola konkurence – konkurentu jau ir mazāk, ap 100 robežās;
3.oligopola konkurence – tikai daži konkurenti, kurus var apzināties;
4.tīrais monopols, kur ir viens galvenais plus daži mazāki, kuri aizņem nelielu tirgus daļu.…