Paugurknābja gulbis pieder pie dzīvnieku valsts, hordaiņu tipa, putnu klases, zosveidīgo kārtas, pīļu dzimtas, gulbju ģints. Visvairāk Paugurknābja gulbjus var sastapt Eiropas mērenā klimata apgabalos un Centrālāzijā. Paugurknābja gulbji ir ūdens putni, un tie parasti apmetas ezeros vai dīķos, kuru krasti ir aizauguši ar niedrēm. Šie gulbji ir sastopami arī visā Latvijas teritorijā - visvairāk Latvijas rietumu daļā. Latvijā dzīvojošie Paugurknābja gulbji Galvenokārt ziemo Liepājas ezerā, kur normālās ziemās gulbju skaits pārsniedz trīs tūkstošus īpatņu. Tomēr bargās ziemās, kad ezers pilnībā aizsalst, gulbji aizlido ziemot prom no Latvijas.
Pieaugušie Paugurknābja gulbju apspalvojums ir balts, to knābis ir oranžs vai sarkans, kājas jeb pleznas – melnas. Virs knābja ir melns izaugums - paugurs, no kā arī radies nosaukums Paugurknābja gulbis. Šie gulbji ir aptuveni 125 līdz 170 cm gari un to spārnu platums ir 200-240 cm. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Paugurknābja gulbis ir viens no smagākajiem lidojošajiem putniem – mātītes ir aptuveni 8 kg smagas, bet tēviņi – 12 kg. Šo gulbju mazuļi nav balti, bet gan pelēcīgi un to knābis nav oranžs kā pieaugušiem gulbjiem, bet gan tumši pelēks vai melns. …