Īpaši nozīmīga bijusi komponista pievēršanās latviešu folklorai. Šajā jomā viņš atzīstams par jaunu savdabīgu ceļu gājēju. Dambim raksturīgas nevis tautas melodiju apdares, bet gan vokāli cikli solistam vai korim ar tautasdziesmu vārdiem un komponista pašau sacerētu skaņurakstu. Savā mūzikā viņš izmanto bagātas izteiksmes iespējas, sākot ar raksturīgajiem tautas muzicēšanas paņēmieniem un beidzot ar 20. Gadsimta stilistikas atklājumiem. Tā senā tautas dzeja nereti iegūst jaunu mirdzumu, atsedzas tās tuvība mūsu laikam.
Tādas ir Paula Dambja “Vidzemes kalendāra dziesmas” un “Sieviešu dziesmas” solobalsij ar klavierēm, taču īpaši ražens ir viņa devums kora mūzikā. Dambja kora mūziku raksturo intelektuāla pieeja muzikālajam materiālam, tā tautas vārdiem izskan tēlaini saturiskos un muzikāli stilistiskos kontrastos. Te nosaucami vairāki dziesmu cikli: “Kurzemes burtnīca” (1967), “Sērdieņu dziesmas”, “Kursas dziesmas”, “Jūras dziesmas”, “Rīgas dziesmas”, “Ganu dziesmas”, “Danču dziesmas”, “Latgales deju dziesmas”, “Zemnieku ritmi” u.c.
Skatot Dambja darbu kopuma raksturīgos vaibstus, uzmanību saista lielais ārpusmuzikālo faktoru īpatsvars: fantāziju, spēles prieku, ierastības pārvarēšanu var droši kvalificēt kā ikvienas radošas darbības – tātad arī mūzikas sacerēšanas un paša skaniskā rezultāta - komponentus.
Paula Dambja galvenie darbi: kora mūzika (kora cikli, tostarp ar tautas vārdiem – Jūras dziesmas, Danču dziesmas, tautasdziesmu apdares, sakrālie žanri), mesas, oratorijas (Stanza di Michelangelo), koncertfantāzija Albrehta Dīrera piemiņai, kantātes, operas, simfonijas, koncerti, vokāla un instrumentāla kamermūzika.
…