Pedagoģijas zinātne, tās galvenās kategorijas, zinātņu sistēma un saikne ar citām zinātnēm. Raksturot pedagoģijas kā zinātnes un kā mākslas būtību.
Pedagoģija ir zinātne par audzināšanu. AUDZINĀŠANA – VIENAS PAAUDZES KULTŪRVĒRTĪBU NODOŠANA NĀKOŠAJAI. Vārds ‘’paidagoģija’’ radies no grieķu vārda paidagōgos, kas nozīmē – bērna vadītājs. Pedagoģija kā zinātne pēta tautas izglītības sistēmas un audzināšanas zinātniskos pamatus, ievērojot svarīgākās ekonomiskās vajadzības, izstrādā izglītības un mācību saturu, pēta mācību metodes un formas.
AUDZINĀŠANA IR MŪŽĪGA, VISPĀRĒJA, NEPIECIEŠAMA, VĒSTURISKA PARĀDĪBA.
Audzināšana radās reizē ar cilvēku sabiedrības attīstību un pastāvēs, kamēr vien pastāvēs pati sabiedrība.
Mūsdienās audzināšana ir kļuvusi par sarežģītu, ilgstošu, nepārtrauktu cilvēku sadarbību. Audzināšanai piemīt trīs funkcijas, kas izriet no jaunās paaudzes vajadzībām: pasargāt, atbalstīt un sekmēt bērna attīstību.
AUDZINĀŠANA IR MIJDARBĪBA: SAVSTARPĒJA UZTVERŠANA, VĒRTĒŠANA UN IETEKMĒŠANĀS SASKARSMĒ UN DARBĀ.
Pedagoģijas kategorijas.
KULTURIZĀCIJA: ieaugšana kultūrā, kultūras mācīšanās.
Cilvēces dzīves darbības pamatā ir kultūra, svarīga cilvēka kultūras daļa – gluži kā zivij jūra – tā kultūra cilvēka dzīves un mācīšanās procesa pamats.
Kategorija ‘’kultūra’’ ietver sevī: valodu; morāles normas un uzvedības paraugus, emociju izpausmes veidus; sociālās organizācijas, lomu un spēles noteikumus; mākslu un zinātni. Tie visi atspoguļo cilvēka kultūru kā visaptverošo mēdiju, kurā cilvēks īsteno savu dzīvi un šī kultūra būtu jāapgūst ikvienam cilvēkam.
Audzināšana noris kultūras mēdijā. Kultūra ir jāiemācās!
Kulturizācijas procesā cilvēks iemācās attīstīt sevi un, balstoties uz to, spēj darboties. Cilvēks dzīvo, pilnveidojot kultūru, runājot valodu, izmantojot darbarīkus, spēlējot sociālās lomas, baudot mākslu. Kulturizācija ir cilvēka darbības process.
SOCIALIZĀCIJA – cilvēka sociālā veidošanās apkārtējās vides ietekmē, tā uzskatāma par kulturizācijas procesa sastāvdaļu.
Socializācijas procesā cilvēks iemācās saskaņā ar sociālajām un ar morālajām normām lietot valodu (runāt tajā).
Socializācija ir tapšana par sabiedrības locekli, šajā procesā tiek uzsvērta aktīvā personības veidošanās mijdarbībā ar vidi. Sabiedrība kopumā ietekmē subjektus caur dažādām institūcijām (skola, masu mediji) un mijdarbībām (vecāki bērni, bērni skola).
Cilvēks gan kulturizācijas, gan socializācijas procesā mācās kultūrspecifiskas saturiskas vērtības. Socializāciju no kulturizācijas var nošķirt tikai ar dažādo saturisko vērtību palīdzību, kuras apgūst cilvēks.
Socializācijas process realizējas dažādu institūciju medijos: primāri – valodā; sociālajā rīcībā, reliģijā, mākslā, zinātnē un pārvaldē, un šis process ir organizēts.
Organizācijas, kurā šis process noris, ir ģimene, bērnudārzs vai pirmsskola, pamatskola un tālākās pakāpes – darbs, laulība.
AUDZINĀŠANA ir kompleksa parādība. Audzināšana ir pedagoģijas pamatjēdziens. Audzināšana ir mijdarbība starp pieaugušo un bērnu, kas notiek sociālajā vidē.
Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēts dzīves darbības process, kurā audzēkņi attīsta un realizē personīgi nozīmīgas attieksmes pret sevi, citiem cilvēkiem, darbu, kultūras vērtībām, kultūras cilvēka veidošanās. Audzināšanas reālais mērķis ir cilvēka attīstība atbilstoši viņa spējām un iespējām.
…
