Ļoti interesanti bija lasīt Jūlija Aleksandra Studenta pedagoģiskos uzskatus „Audzināšanas noteikumi skolā”, lai gan Jūlijs Aleksandrs Students nerunā par mūsdienām, sajūta bija tāda, ka viņš domājis par attiecībām starp mūsdienu cilvēkiem. Jūlija Aleksandra Studenta pedagoģiskie uzskati manī radīja priekšzīmīgu un cēlu noskaņu, kas liek pārdomāt savu pašreizējo darbu ar bērniem. Manuprāt, audzināšana skolā un tās paņēmieni būs aktuāli vienmēr, jo bērni dzimst ar vien dažādāki un atšķirīgāki nekā to priekšteči, taču daudzas pārbaudītas teorijas kā tikt galā, skolotājiem, lai bērni izaugtu par labiem cilvēkiem, paliek un māca.
„Tikai ar personīgo labo priekšzīmi audzinātājs var radīt sajūsmu savos audzēkņos” (Jūlijs Aleksandrs Students „Vispārīgā Paidaoģija ” 2.daļa 1998.g., 101.lpp.) Skolotājam ir jārāda priekšzīme, lai bērnam būtu kāds, pēc kura līdzināties. Arī mūsdienās skolā mācās dažādi bērni, gan no labām, cienījamām ģimenē, gan ne tik labām. Ja bērns skolā redzēs sev pretī „draugu” skolotāju, kas spēs to aizraut ar savu stāstījumu noteiktajā priekšmetā, kurš rādīs priekšzīmi, kā pareizi runāt ar līdzcilvēkiem, kā smaidīt par labiem jokiem, bērns gribēs līdzināties savai autoritātei un būt tikpat labs kā viņa pasniedzējs. „Audzināšana skolotājam jāizdara tā, lai netiktu traucēta skolnieka individualitāte”( Jūlijs Aleksandrs Students „Vispārīgā Paidaoģija ” 2.daļa 1998.g.,102.lpp.).…