VI Prakses pašvērtējums.
I Personīgā attieksme pret pirmsskolas iestāžu metodiķa
darbu, tā specifiku.
Metodiķa darbs ir ļoti atbildīgs, sevī ietverot bērnu attīstības, audzināšanas darbu kvalitatīvu pilnveidi.
Katra metodiķa pienākumos ietilpst sava kolektīva zināšanas psiholoģijas, pedagoģijas, metodikas jomā. Būtiski ne tikai sniegt zināšanas, bet arī koordinēt šo atziņu ieviešanu praksē. Kā jebkura veiksmīga darba pamatā, arī metodiķa, ir nepieciešams plāns, kā arī pareiza šī plāna organizēta izpilde.
Tā kā šī ir privāta iestāde, tad šeit ir citāda darba specifika, pēc būtības metodiķis ir vadītāja, bet praksē viņas darbs izpaužas citādi – nav konkrēta plāna. Viņas uzskats pamatojas uz viedokli, ka šeit strādā ļoti augsti kvalificēti pedagogi, kuri spēj tikt galā ar problēmām, ja tādas rodas. Ļoti augsti tiek vērtēta papildizglītošanās. Pedagogi neapstājas uz vienas augstākās izglītības iegūšanas pakāpiena, bet turpina sevi pilnveidot, apmeklējot dažādākos kursus. Metodiskā darba principi atspoguļojas ikdienā, iknedēļas pedagoģiskās sapulcēs. Tur tad arī tiek apspriests ar kādām grūtībām iepriekšējās nedēļā nav tikts galā, kā arī veidus kā risināt tās. Visi pedagogi vienlīdzīgi sadarbojas, varētu teikt, ka katrs izpilda metodiķa pienākumus. Ar jaunākās informācijas apkopošanu (pedagoģijas, psiholoģijas, logopēdijas un metodikas jomā) tiek iepazīstināts viss kolektīvs, katrs tad arī iegaumē sev noderīgo un iedzīvina praksē. Galvenos svarīgākos jautājumu apspriež nedēļas beigās – pedagoģiskajā sēdē. Tajā arī tiek apspriesti ikdienas kritiskākie punkti, un tiek izvērtēta, prognozēta stratēģija tālākai rīcībai.
II Pašvērtējums.
Šī prakse man palīdzējs ne tikai metodiskā darba pildīšanas un tā iepazīšanas jomā, bet pozitīvu ieguldījumu deva saskarsmes prasmes pilnveidošanās. Darbs ļāva man intuitīvi pētīt kolektīva tradīcijas, apjaust privātās iestādes specifiku salīdzinājumā ar valsts bērnudārzu. Daudzreiz varēju izvērtēt savas stiprās un vājās puses, padomāt un plānot individuālu pieeju saskarsmē ar dažādu rakstura cilvēkiem.
Metodiķa darbs, man lieliski parādīja, ka veiksmīgi darbs ritēs, ja sekošu plānam nevis ļaušos pašplūsmai. Ja darbs pirmajā nedēļā manī radīja daudz neskaidrības, mulsuma un neizpratnes, tad otrajā nedēļā jau izpratu strukturēšanas pozitīvo nozīmi.
Kā pašu svarīgāko jāatzīst kolektīva saliedētība, vispārīgais noskaņojums. Ja nav apstājusies izaugsmes alkas, tad ir viss kārtībā, galvenais darbā nevajadzētu ieslīgt rutīnā.
Pārliecinājos par kontaktu svarīgo nozīmi ne tikai ar pedagogu kolektīvu, bet arī ar bērniem. Centos rast kontaktu ne tikai ar visiem pirmsskolas bērniem, bet arī ar sākumskolas, jo neuzskatīju par veiksmīgu pieeju dalīt un šķirot. Uztvēru kā kopveselumu, kurā man ir jārealizē savas ieceres un jāizsaka priekšlikumi.
Man pietrūka zināšanas jaunāko atziņu jomā specifiskos jautājumos. Tādēļ nākotnē plānoju tās papildināt.
No iepriekšējās prakses ļoti noderēja pieredze, kontakti ar bērniem, noteikti palīdzēja bijušo kļūdu izvērtēšana un atziņu papildinājums, iekšējās darba struktūras iepazīšana. Šī prakse man pavēra lielisku iespēju salīdzināt un analizēt atšķirības gan iekšējās kārtības norisēs – kontroles sistēmas, gada plāna, attīstības plāna jomā, gan arī dokumentācijas sistematizēšanas principus un saturu. Interesanti bija salīdzināt iestādes mērķus un sadarbības formas, saskarsmes kultūru.
…
