Jā, tieši šie Pēra Ginta vārdi lika man tā domāt. Tie ir ļoti romantiski un skaisti. Es tikai varu spriest, ka Pērs ir bijis arī romantiķis. Var jau būt, ka viņš šos vārdus teicis no sirds, tomēr es uzskatu, ka šie vārdi ir mazliet samāksloti. Ja Solveiga viņam tiešām tik daudz nozīmētu. Tad Pērs neatstātu viņu vienu mājās, tad viņš neatstātu savu tēviju, lai dotos pasaulē. Tomēr tā īsti es Pēra būtību neizprotu. Viņš tiešām ir savdabīga personība. Tomēr atgriežoties mājās, viņš saprot, cik liela un patiesa ir Solveigas mīlestība pret viņu. Es tā arī īsti neizprotu šo Pēra mīlestību pret Solveigu. Tā ir tikpat savdabīga kā viņš pats. Pērs Solveigu uztver kā māti:
“ Ko saki tu? Kluss! Šis vārds, šis skats!
Tad būtu tu māte un dēls – es pats!”
Tie bija pēra vārdi, kurus viņš teica Solveigai. Pērs Gints kā mazs bērns vēlas paslēpties viņas mīlestībā.
“ Mana māte, mana sieva, tu nevainība!
Slēp mani, slēp savā mīlestībā!”
Es uzskatu, ka Pērs Gints tiešām ir interesants un savdabīgs tēls norvēģu literatūrā un visā literatūrā kopumā, kuru pilnībā es arī nespēju izprast.…