Personāla aizsardzības līdzekļi ķirurģiskajā klīnikā, to efektivitāte aizsardzībai no iespējamā apdraudējuma

Ievads.
Nodarbināto drošības un veselības aizsardzība ķirurģiskajā klīnikā sākas ar drošas darba vides izveidi un uzturēšanu, nevis ar individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanu nodarbinātajiem. Ja darba vides risku var novērst ar kolektīvajiem aizsardzības pasākumiem, tad priekšroka vienmēr ir dodama tiem un tikai pēc tam individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (IAL). Tas izriet arī no jaunās preventīvās (risku novēršanas) filozofijas darba aizsardzībā, ko sevī ietver Eiropas Savienības likumdošana, kuras principi un prasības ir iestrādātas arī Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.
Lai nodrošinātu nodarbināto drošības un veselības aizsardzību, ir jāievēro darba aizsardzības prasības individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanā. Minētās prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 23. augusta noteikumos Nr. 372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, kas tika izstrādāti, balstoties uz Eiropas Savienības 1989.gada 30.novembra direktīvu 89/656/EEC "par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām strādniekiem, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās".
Savā darbā aplūkoju personāla individuālos aizsardzības līdzekļus ķirurģiskajā klīnikā, kā arī to efektivitāti aizsardzībai no iespējamā apdraudējuma.
Kas ir induviduālie aizsardzības līdzekļi?
Individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL) ir ierīces, izstrādājumi, iekārtas un sistēmas,
kuras nodarbinātais valkā vai citādi lieto darbā, lai aizsargātu savu drošību un veselību no
viena vai vairāku darba vides riska faktoru iedarbības.…