Mūsdienu studiju process raksturojas ar izteiktu dinamismu, piesātinātību, pastāvīgu izziņas darbību un personības viedokļu veidošanos paaugstinātas informativitātes apstākļos. Kā visā mūsdienu sabiedrībā, tā arī studējošās jaunatnes vidū pastāvīgi notiek vērtību pārvērtēšanas process. Īpaši sarežģīts un pretrunīgs tas ir kontekstā ar citu nozīmīgu jauniešu vecuma posma problēmu – identitātes veidošanos. Kā atzīmē E. Eriksons [1], ikviens vēsturiskais laika posms, kurā dzīvo un attīstās cilvēks, sniedz diezgan maz sociāli nozīmīgu un reāli īstenojamu modeļu identifikācijas fragmentu izveidei. Nav viegli atrast savu vietu sabiedrībā, pašam izprast sevi un dzīvot saskaņā ar savām un sava laikmeta prasībām. Students kā personība pats sev kļūst par padziļinātas izpētes objektu un šī procesa rezultāts izpaužas pašpieņemšanā – sevis kā unikālas un cienījamas personības pozitīvā emocionālā uztverē.
Viena no sarežģītākajām jaunieša vecumposma problēmām ir profesionālās pašrealizācijas vektora izvēle. Jaunietis apkopo visu savas dzīves pieredzi, izvērtē savas dzīves sociālās lomas, pārdomā un prognozē nākotnes perspektīvas, risina emocionālā apjukuma, pašizjūtu un pašattieksmes problēmas, pretstatot sava “es” pozitīvo un negatīvo identitāti. Kā atzīmē E. Šprangers (5) – par jaunatnes būtiskāko problēmu kļūst “ieaugšana atsevišķās dzīves nozarēs, kas balstīta uz izšķiršanos dzīves dažādībās “.Viņš arī norāda, ka jaunieša dvēseles organizācijas pazīmes parādās trīs galvenos punktos. …
