Mūža nogale
Pēc Staļina nāves PSRS sākās īslaicīgs demokratizācijas posms jeb atkusnis. Latvijas komunisti cerēja, ka centrālā valdība dos vietējām valdībām lielākas brīvības. Tika pieņemti lēmumi, kas prasīja no vadošajiem un apkalpošanas sfēras darbiniekiem zināt latviešu valodu, tika publicēti dažu komu- nistu aizliegtu rakstnieku darbi. Tomēr PSRS valdība to nosodīja un komunistus, kas to veicināja, atcēla no amatiem. Viņi ieguva iesauku “nacionālkomunisti”. Lai gan nav ziņu par to, ka kustību būtu atbalstījis Vilis Lācis, arī viņu 1959. gadā atcēla no visiem amatiem. Mūža nogali viņš pavadīja smagi slimojot un mira 61 gada vecumā no infarkta.
Personības raksturojums
Laikabiedru atmiņās Vilis Lācis parādās kā pretrunīga personība. Jaunībā viņš bijis izskatīgs, pašpārliecināts jauneklis, kam patika labi ģērbties, dejot un pievērst sev turīgu meiteņu uzmanību. Viņu pat iesauca par Vecmīlgrāvja dendiju. Vilis Lācis bijis arī ietiepīgs un strādīgs, jo literārie darbi tapuši vakarā pēc smaga darba. Šajā laikā viņš nodibināja savu pirmo ģimeni ar skolasbiedreni Mariju. Viņiem piedzima trīs dēli.
Pirmajos slavas gados Viļa Lāča raksturs mainījās. Viņš kļuva atturīgs un uzturējās sabiedrībā tikai tik, cik tas bija nepieciešams karjerai. Sākās arī aizraušanās ar azartspēlēm.
Vēl vairāk viņa raksturs mainījās, kad sākas sadarbība ar komunistiem. Iespējams, Vilis Lācis saprata, ka tagad katru viņa soli uzrauga speciālie dienesti (čeka) un arī to, ka Staļina diktatūras apstākļos pat valdību vadītājus jebkurā brīdī varēja arestēt un apsūdzēt spiegošanā. 1940. gadā lifta šahtā iekrita un gāja bojā viņa dēls Ojārs. Radās aizdomas, ka kāds to organizējis (jāpiebilst, ka čekisti mēdza izmantot tādus uzbrukumus, lai iebiedētu un padarītu paklausīgākus tos, kas strādāja valdībā).
…
